Prokuratūra aicina dekriminalizēt sīkās zādzības un satraucas par darbaroku trūkumu

Prokuratūra aicina dekriminalizēt sīkās zādzības un satraucas par darba roku trūkumu – arvien vairāk prokuroru aiziet pensijā.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, prokuratūra secina, ka liela daļa darba stundu aizvadītas, aizpildot dokumentus par noziegumiem, kuriem drīzāk būtu piemērojama administratīvā atbildība, piemēram, sīkās zādzības. Ģenerālprokurora ieskatā, tās vajadzētu dekriminalizēt, lai prokurori varētu koncentrēties uz nopietnāku lietu izskatīšanu.

Runājot par skaļajām lietām, ģenerālprokurors norāda, ka to izskatīšanas tempi atbilst likuma prasībām, lai gan sabiedrība bieži vien pieprasa ātrāku rīcību.

Pērn martā prokuratūra uzsāka lietu par iespējamu izšķērdēšanu, kas saistīta ar ekspremjera Krišjāņa Kariņa lidojumiem. Izmeklēšanas gaita bijusi sarežģīta: lieta sākumā tika nodota Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), taču radās domstarpības starp likumsargiem, kā rezultātā tika nomainīts uzraugošais prokurors. Galu galā lieta atgriezās prokuratūrā, tomēr būtiska virzība gada laikā nav panākta.

Juris Stukāns

ģenerālprokurors

Cik vakar zināms, apsūdzēta nebija neviena persona. Un man nav informācijas, ka kaut kādā daļā būtu kriminālprocess izbeigts. Šobrīd tas ir prokurora pienākums izlemt, par kriminālprocesa turpmāko gaitu. Šobrīd negribu noteikt termiņu, jo likumā ir pateikts – savlaicīgi! Cik biju sapratis, prokurors nav pārslogots, lai tas viņam prasītu nesaprātīgu laiku.

Savukārt pērn decembrī uzsāktajā lietā par "Rail Baltica" īstenošanu izveidota darba grupa, kurā no prokuratūras iesaistīti trīs prokurori, bet no izmeklēšanas iestādēm — četri darbinieki.

"Saprotot, ka sabiedrība grib "jau vakar" rezultātu, bet mums ir jānodrošina tiesiskums, mēs esam izdalījuši tik daudz resursu, lai tas iet saprātīgā termiņā uz priekšu (..) Esat aizmirsuši, ka agrāk sabiedrība gadiem gaidīja un nesagaidīja dažu lietu rezultātus? Šodien, ja paņemam pēdējos piecus gadus, visas uzsāktās lietas saprātīgā laikā ir novestas līdz rezultātam," saka Stukāns.

Prokuratūra arī pauž bažas par darbinieku strauju sarukumu. Prokurori darba specifikas dēļ bieži vien dodas pensijā agrāk nekā citu profesiju pārstāvji, un daudzi šo iespēju izmanto.

"Mēs redzam, ka arvien vairāk prokuroru izvēlas doties izdienas pensijā. Saskaņā ar likumu, ja prokurors ir sasniedzis 50 gadu vecumu un 20 gadu stāžu, var doties pensijā. Saskaramies ar šo izaicinājumu (..) ir daudzi, kas gaida šo brīdi, jo nav vecums sasniegts vai stāžs. Saprotam, ka tuvākajos gados var aizplūst daudz prokuroru, un tas arī ir galvenais," skaidro prokuratūras administratīvā direktore Ilze Grīnhofa.

Raksturojot kopējo noziedzības līmeni, prokuratūra secina, ka noziegumu skaits Latvijā samazinās, un uzskata to par pozitīvu tendenci. Īpaša uzmanība tiek pievērsta valsts drošības jautājumiem, piemēram, nelikumīgai robežu šķērsošanai, pret ko tiek vērsta operatīva rīcība. Tāpat pastiprināti tiek uzraudzītas seksuālās vardarbības lietas, tostarp uzsāktas izmeklēšanas par noziegumiem, kas pastrādāti pirms vairākiem gadiem.

Ģenerālprokurors Juris Stukāns rosina arī diskutēt par atbildības piemērošanu dzērājšoferu līdzbraucējiem. Lai arī skaits par braukšanu dzērumā pērn ir nedaudz samazinājies, tas joprojām ir augstā līmenī. Un ļoti daudzos gadījumos ir konstatēts, ka blakus dzērājšoferim bijuši arī citi cilvēki. Stukāns norāda, ka citās valstīs blakus esošas personas tiek sodītas par to, ka tās pieļauj braukšanu reibumā un, pēc ģenerālprokurora domām, būtu lietderīgi izvērtēt, vai šādu normu nevajadzētu ieviest arī Latvijā