Prostitūcija vai seksuālā cilvēktirdzniecība. Kāda ir atšķirība?

LNT Ziņās šonedēļ skatāms sižetu cikls "Modernā verdzība: salauztās dzīves" ar īpašu fokusu uz seksuālo cilvēktirdzniecību kā paverdzināšanas formu, un viens no mērķiem ir sabiedrībā raisīt izpratni par būtisko atšķirību starp prostitūciju un seksuālo cilvēktirdzniecību.

Nepareizais ieradums prostitūciju pavirši uzskatīt par cilvēktirdzniecību nozīmē ignorēt problēmas apmēru, riska faktorus un mazināt iespēju preventīvi pasargāt sabiedrības ievainojamākās grupas kā potenciālos cilvēktirdzniecības upurus, laicīgi atpazīt modernās verdzības pazīmes un palīdzēt upuriem no tās izkļūt.

Foto: LNT

Prostitūcija vai seksuālā cilvēktirdzniecība?

⇒ Prostitūcija ir aktivitāte, kurā pilngadību sasniegušas sievietes, vīrieši un transpersonas labprātīgi un pie pilnas apziņas piedāvā seksuālos pakalpojumus – seksa aktu, seksuāla satura interneta tiešraidi vai telefonsarunu –  apmaiņā pret naudu.

⇒ Atšķirība no cilvēktirdzniecības ir tāda, ka prostitūcijā iesaistītie seksuālos pakalpojumus sniedz pēc brīvas izvēles, iegūtie naudas līdzekļi 100% apmērā paliek paša rīcībā un nav vidutāja – sutenera -, kas iegūtu naudas procentuālo daļu.

⇒ Prostitūcijā kā iesaistes elementa nav pakļaušanas, piespiešanas, viltus, draudu, šantāžas, psiholoģiskas vai fiziskas vardarbības. Persona ir brīva pateikt "nē", ieskaitot iespēju noraidīt iesaistīties aktā, kas ietver seksuāli transmisīvo slimību risku.

Video: kas ir cilvēktirdzniecība? 

Seksuālā paverdzināšana kā cilvēktirdzniecība

⇒ Seksuālā cilvēktirdzniecība ir noziegums pret personas brīvu gribu un nepārprotami ir cilvēktiesību pārkāpums.

⇒ Sievietes, vīrieši, transpersonas un bērni ar viltu un varu ir savervēti vai nolaupīti nolūkā ekspluatēt kā komercobjektus seksuālo pakalpojumu pārdošanai, bet visus finansiālos līdzekļus vai procentuālo daļu saņem trešās personas – suteneri un shēmas organizētāji.

Foto: LNT

⇒ To sauc par seksuālo paverdzināšanu, jo upurim nav brīvas gribas pateikt "nē", persona tiek daļēji vai pilnīgi kontrolēta, ieskaitot fizisku izolēšanu no apkārtējās sabiedrības bez iespējas lūgt palīdzību. Pret cilvēktirdzniecības upuri tiek vērsta plaša spektra vardarbība, draudi un šantāža.

⇒ Seksuālās paverdzināšanas upuri tiek pakļauti tiešam seksuāli transmisīvo slimību riskam bez iespējas piekļūt veselības aprūpei. Attiecībā uz bērniem ir vainu pastiprinošs apstākļi, jo bērnu seksuālā paverdzināšana tiek uzskatīta par vardarbīgu izvarošanu.

Paverdzināto kontroles mehānisms

Kā filmēšanas laikā Vašingtonā, Hjūstonā, Losandželosā un Sandjego LNT Ziņām stāstīja ASV tiesībsargājošās iestādes un nevalstiskās organizācijas darbā ar seksuālās cilvēktirdzniecības upuriem, tad ļoti bieži kā paverdzināto kontroles mehānisms ir šaujamieroči, personu sazāļošana un turēšana narkotisko vielu atkarībā. Nespējot izturēt apstākļus, pakļautās personas bieži izvēlas veikt pašnāvību.

Kur un kā notiek seksa tirdzniecība? 

⇒ Seksuālās cilvēktirdzniecības upuri tiek turēti individuāli vai grupā.

⇒ Hjūstonas policijas organizētās noziedzības pārvaldē LNT Ziņām stāsta, ka policijas un FIB reidos bieži tiek atrastas paverdzināto grupas ar 20 un vairāk cilvēkiem.

⇒ Seksa tirdzniecība notiek visās iespējamās vietās – mājokļos, naktsklubos, industriālos rajonos, licencētos vai nelicencētos masāžas salonos un dienas SPA. Suteneri, starpnieki, patiesā labuma guvēji pārvadā upurus līdz klientiem, piemēram, viesnīcām, pircēju mājokļiem, nomaļām autostāvvietām un citur.

Foto: LNT

Kā identificē seksuālās cilvēktirdzniecības upurus? 

⇒ Paverdzinātie upuri ir sastopami arī ielās tajās apkaimēs, kur tradicionāli notiek prostitūcija. To apzinoties, piemēram, Teksasas štata Hjūstonas pilsētas labdarības iestāžu aktīvisti, kā šonedēļ ziņo LNT Ziņas, regulāri dodas ielās un personām uzdod specifiskus jautājumus. Pēc tiem var identificēt, vai persona ir seksuālās cilvēktirdzniecības upuris.

Foto: LNT

Upuru glābšana

⇒ Upuru izglābšanā no seksuālās paverdzināšanas liela loma ir apkārtējai sabiedrībai, kas var pamanīt iespējamās cilvēktirdzniecības pazīmes un ziņot tiesībsargājošām iestādēm. Te loma ir arī specifisku profesiju pārstāvjiem – lidostu darbiniekiem, aviokompāniju stjuartiem, viesnīcu reģistratūrās strādājošajiem, taksistiem un citiem.

Sižetu cikls "Mūsdienu vergi: salauztās dzīves"­­­ skatāms šonedēļ LNT Ziņās plkst. 20. Saturs veidots pēc filmēšanas ASV. LNT Ziņu reportieris bija starp tiem žurnālistiem no 20 valstīm, pārstāvot Eiropu, Āziju, Austrāliju, Āfriku, Dienvidameriku un Ziemeļameriku, kurš piedalījās ASV Valsts departamenta rīkotajā programmā  "Reporting Tour: Combating Human Trafficking through Prevention, Protection & Prosecution". Viens no programmas galvenajiem mērķiem bija ar starptautisko mediju palīdzību izgaismot cilvēktirdzniecības problēmas un to risku, kā arī veicināt izpratni tajās valstīs, kas uzskatāmas par cilvēktirdzniecības upuru izcelsmes valstīm.

Video: par sižetu ciklu "Mūsdienu vergi: izpostītās dzīves"