PTAC uztrauc bērnu izmantošana digitālā satura veidotāju darbā

Satura veidotāja Egita ikdienā sociālajā medijā "Instagram" ar vairāk nekā 30 tūkstošiem sekotāju dalās atklājumos par remontu, interjeru, dažādām ierīcēm un saimniecības lietām. Viņas īsstāstos var manīt – Egita savu darbu dara atbildīgi. Arī sarunā ar TV3 Ziņām, influencere atklāj – arvien biežāk nākas papildināt savas zināšanas, jo nozare nemitīgi attīstās.

"Ja tas ir reklāmas saturs, tad es cenšos tur neiekļaut citus cilvēkus. Ja filmēju veikalā domāju, lai tur nebūtu ne apsargi, ne darbinieki, ne arī veikala apmeklētāji. Un, protams, ir reklāmas haštags, lai tas visur ir. Dažreiz pat labāk ielikt vairāk nekā mazāk," stāsta digitālā satura veidotāja Egita Bairamova un piebilst: "Es esmu arī dažiem saviem kolēģiem mēģinājusi norādīt, varbūt ne gluži aizrādīt, bet, ka es esmu saņēmusi informāciju, ka varbūt tādās situācijās jārīkojās tā un es saņemu iebildumus."

Un tik tiešām – kopumā patērētāju tiesību sargi digitālā satura veidotāju vidē novēro pozitīvas tendences – situācija manāmi uzlabojoties. Vienlaikus joprojām ir "melnās avis"- nākas saskarties ar tēmturu neizmantošanu reklāmas saturā un pat aizliegtām reklāmām.

"Vēl joprojām nākas saskarties ar smēķēšanas produktu reklāmām, īpaši "TikTok" un tāda veida platformās, kur bieži vien auditorija ir bērni, ne tikai pieaugušie. Un arī azartspēles ik pa laikam lec ārā, jo tās reklāmas ir pilnībā aizliegtas," skaidro PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta galvenā juriste Zanda Dāvida.

Visbiežāk Patērētāju tiesību aizsardzības centru satrauc tieši it kā bērniem adresētie produkti, piemēram, uztura bagātinātāji, kurus bērni pēc sastāva pat nedrīkst lietot. Šādu reklāmu auditorija pārsvarā ir jaunās māmiņas un vecāki, kura tiek uzskatīta par mazaizsargāto patērētāju auditoriju, pret kuru vajadzētu attiekties daudz rūpīgāk.

"Arī tagad pēdējais lēmums saistībā ar to, ka tiek iesaistīts bērns, kas šajā video aicina, lai priekš viņa iegādātos uztura bagātinātājus," stāsta Dāvida.

Likums paredz – naudas sodam jābūt samērīgam ar influencera ieguvumiem no konkrētās reklāmas. Viens no lielākajiem influencerim piemērotajiem sodiem  ir 15 000 eiro, kas pērn maijā piemērots bēdīgi slavenā "Coral Club" produktu izplatītājai Vinetai Meduņeckai par negodīgu komercpraksi, reklamējot uztura bagātinātājus.

Zanda Dāvida

"Sods var sasniegt pat līdz 300 tūkstošiem eiro, ja tas tiek darīts Latvijas ietvaros, ja vēl tiek pieķerta klāt vēl kāda dalībvalsts Eiropas Savienībā, tad tas jau ir traktējams kā starptautisks pārkāpums un tur pat sods var būt līdz diviem miljoniem."

Influencēšana ir kā staigāšana pa naža asmeni, tāpēc, lai patiesi izdotos būt atbildīgam pret saviem sekotājiem, jābūt ļoti vērīgam, saka speciālisti.

"Es droši vien neizvēlētos influencera darbu, jo no datu aizsardzības tas ir tik ļoti uz naža asmens balansējošs. Tas diemžēl nav vienmēr balts vai melns, viņš ir jājūt, kur tās situācijas ir. Influencerim ir jābūt baigi empātiskam un jābūt spējai izprast, kas var nodarīt pāri," saka biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakulātes dekāns Ivo Krievs.

Dažreiz vieglāk ir tiem, kuri nezina spēles noteikumus – viņi savā satura veidošanā un publicēšanā ir brīvāki. Tomēr nezināšana neatbrīvo no atbildības, saka influencere Egita.

"Ir kaut kādas lietas, kas būtu jāievēro un ja mēs visi kopīgi to ievērotu, mums tā nozare būtu vienkāršāka, saprotamāka, draudzīgāka un arī attīstītos veiksmīgāk." Egita Bairamova

Daudzi satura veidotāji joprojām izmanto "strausa politiku", taču  tomēr arvien retāk šādā veidā var tikt nepamanīts un nesodīts. Egita aicina viņus sekot līdzi jaunākajām tendencēm un izmaiņām nozarē, lai tā taptu sakārtotāka ikvienam tās dalībniekam.