Pusaudzim Gārsenē ceļš uz skolu ar negaidītu pavērsienu – pie mājas viņš ierauga vilkus

Portāls "tv3.lv" sazinājās ar skolēna Jāņa vecmāmiņas draugu Andri Zībergu, kurš pastāstīja, ka atgadījums noticis precīzi pulksten 7.40 no rīta, varētu pat teikt, ka gaišā dienas laikā. Vilki skrējuši nieka 200 metrus no viensētas.

Vai puika nobijās? Zībergs apliecina, ka itin nemaz. "Mēs visi dzīvojam laukos. Visi bērni šeit zina, ka no vilkiem nav jābaidās, jo tie cilvēkam neuzbrūk, ja ir paēduši vai nav sasirguši ar trakumsērgu," teic gārsenietis, kurš uzskata – Jānim rīts izvērtās patiesi neparasts. Kaut arī vilku klātbūtni viņš uztvēris mierīgi. "Jānis nebija pārliecināts, vai tie ir vilki. Iedomājās, ka varbūt suņi," stāsta Zībergs.

Vīrietis sazinājās ar pazīstamu mednieku, kurš apsekoja lauku, atrada vilka pēdas un izsekoja tās apmēram divu kilometru tālumā – līdz tuvējam purvam, kur, kā pārliecināts Zībergs, mitinās vilki. "Bišķiņ satraucoši šai situācijā ir tikai tas, vai laist suni pie mājas izskrieties," neslēpj Zībergs, tiesa, viņš arī novērojis – četrkājainais mīlulis nesenajās dienās neizrāda vēlmi skriet tālāk par nama pagalmu.

Zībergs pats no vilkiem gan nebīstas. Plēsēju redzējis divas reizes, un viena no tām bijusi, gluži kā Jānim, bērnībā pie lauku sētas. Savukārt nupat uzņemtais video tikai kārtējo reizi apliecina, cik vilks ir uzmanīgs un kā met lielu loku, lai izvairītos no cilvēka teritorijas. "Esmu gājis ļoti daudz pārgājienos – redzējis briežus, caunas un citus dzīvniekus, bet vilku nekad. Cik uzmanīgs ir šis dzīvnieks," tā Zībergs.

Iespējamā vilka mājošanas vieta kartē.

Normāls dabas moments

Mežzinātnes institūta "Silava" vadošā pētniece Guna Bagrade portālam "tv3.lv" norāda, ka cilvēki Latvijā bieži aplami ir radījuši sev priekšstatu, ka vilks nedrīkst iziet no meža laukā, jo tas cilvēkam ir bīstami.

"Jāsaprot, ka dzīvniekiem, vilkiem, teritorija nav nodalīta kā mums, cilvēkiem, ar privātīpašumu. Ienāk svešais, jādzen ārā. Dzīvniekiem šādu robežu nav, tie dzīvo dabā," par vilku uzvedību skaidro pētniece, paskaidrojot, ka vilka ceļš var vest gar cilvēka mājokli. Viņa arī piebilst, ka vilku bariem medību platības dabā ir ārkārtīgi plašas.

Komentējot Jāņa video, pētniece uzsver, ka vilks uz lauka nav nekas ārkārtējs vai ārpus vilka bioloģijas. Notikums fiksēts agri no rīta, kas ir tipiskais plēsēja aktivitātes laiks. Dzīvnieks ir gana tālu no cilvēka. Zobos satvēris medījumu un cenšas pēc iespējas ātrāk nokļūt uz vietu, kur ir mierīgāks un kur var baroties,  savu vērtējumu sniedz speciāliste. "Jaunajam cilvēkam izdevies novērot normālu dabas momentu," rezumē speciāliste.

Vai sunim turpmāk droši uzturēties pie mājas? Bagrade atbild, ka vilka medību laiks nav gaiša diena, bet krēsla un nakts stundas, tāpēc, kamēr vien suns ir līdzās saimniekam, plēsējs mājdzīvniekam noteikti neuzbruktu.

Vilkam nepaveicās

Savukārt zooloģe un Latvijas Dabas muzeja komunikācijas nodaļas vadītāja Inta Lange, komentējot Jāņa uzfilmēto situāciju, norāda – cilvēkam veiksme, bet vilkam neveiksme. Par ārkārtīgu retumu šādu video Lange nevar nosaukt, tomēr Jānim esot paveicies būt pareizajā vietā, ieraugot plēsējus.

Ļoti iespējams, ka vilki konkrētajā teritorijā jau mājo ļoti ilgu laiku, pieļauj zooloģe. "Konkrētajā gadījumā nav zināms, cik veiksmīgas bijušas vilku medības, varbūt plēsējam nācies mērot lielus attālumus," iespējamos iemeslus, kāpēc vilku ceļš vedis gar Jāņa un Andra Zīberga māju, nosauc zooloģe. Vienlaikus viņa arī akcentē, ka video ir skaidri redzams, kā vilki izvairās no cilvēka, metoties skriešu. "Acīmredzot konkrētā vieta un laiks nav viņu komforta zona," tā rezumē zooloģe.

Vieta, no kuras Jānis ieraudzīja vilkus.

Pēc Valsts meža dienesta vērtējuma, Latvijā pašlaik mitinās ap 1400 vilku.

Šajā sezonā, 2025./2026. gadā, Valsts meža dienests nolēmis palielināt vilku nomedīšanas apjomu līdz 370 dzīvniekiem.

Tas ir par 70 vilkiem vairāk nekā iepriekšējā – 2024./2025. gada – medību sezonā.