Pusotru gadu gaidīta vizīte pie bērnu psihologa ģimenei beidzas ar vilšanos – konsultācija nenotiek
Vizīti pie psihologa Bērnu slimnīcā viņu bērns gaidīja pusotru gadu. Taču, ierodoties medicīnas iestādē noteiktajā dienā, mamma bija ļoti vīlusies, jo konsultācija nenotika. Skaidrojot situāciju plašāk, no Veselības inspekcijas viņa saņēma ziņu, ka konkrētais psihologs nemaz nav tiesīgs veikt profesionālo darbību ārstniecības iestādē.
"Tādā bezizejā esi, un tajā brīdi, kad tev pasaka, ka nebūs konsultācijas, man pat negribējās lamāties, es vienkārši stāvu, un man birst asaras," saka pacienta mamma Linda.
Pēc pusotra gada gaidīšanas Lindas bērnam beidzot bija pienākusi rinda uz ilgi gaidīto konsultāciju pie psihologa Bērnu slimnīcā, Gaiļezera filiālē. Taču, noteiktajā dienā ierodoties medicīnas iestādē, viņa bija ļoti vīlusies. Pavadījusi vairāk nekā pusstundu pie kabineta, izrādījās, ka tas ir ciet, bet speciālists nav darbā.
Reģistratūrā sāka meklēt iemeslu, kāpēc kabinetā neviena nav, zvanīja dakterei vairākas reizes, līdz pacēla klausuli un noskaidroja, ka daktere konferencē. Kopumā mēs pavadījām stundu bērnu slimnīcā un mums atcēla konsultāciju.
Šāda attieksme ir nepieņemama un rada būtiskas neērtības pacientiem, kuriem jau tā ir jāgaida garās rindās uz speciālistu konsultācijām, teic Linda. Par notikušo viņa ziņoja Veselības inspekcijai. "Uz ko mums bija atbilde, ka šī daktere nemaz nav tiesīga mūs pieņemt ārstniecības iestādē," bilst Linda.
Savā atbildē inspekcija skaidro, ka, "pārbaudot datus Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, Inspekcija konstatēja, ka Regīna Batņa nav ārstniecības persona – ārsts, jo nav reģistrēta Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, līdz ar ko nav tiesīga veikt psihologa profesionālo darbību ārstniecības iestādē."
TV3 Ziņām inspekcija norādīja, ka Bērnu slimnīcai lūgusi veikt korektīvās darbības attiecībā uz psihologa nodarbināšanu. Šādi gadījumi, kad līdz galam nav nokārtoti atbilstoši dokumenti, ir arī citās medicīnas iestādēs, un, lai gan tā neesot izplatīta prakse, tas tomēr ir viens no pakalpojuma kvalitātes rādītājiem, saka Veselības ministrijā.
Ja nav izglītības dokumenti kārtībā, nevaram garantēt, ka ārstniecības procesi noritēs atbilstoši prasībām. Tāpēc ir prasība gan par sertifikātiem, resertifikātiem. Tas viss jāņem vērā.
Bērnu slimnīcā skaidro, ka iestādē ir daļa speciālistu, kuri ir kompetenti savā profesionālajā darbībā, bet nav līdz galam sakārtotas formalitātes.
"Viss saplānots process, ka reģistrēsim. Problēma tiks atrisināta. Esam pārejas periodā," skaidro Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja Karīne Beinerta.
Savukārt par izveidojušos situāciju, kad noteiktajā dienā ģimenei nenotika konsultācija, atvainojas, norādot, ka vizīte pie cita speciālista jau tikusi noorganizēta.
"Noreaģēja uzreiz un piedāvāja vairākas citas iespējas. Un, kas ir interesanti, ka tajā brīdī bija brīvas uzreiz vairākas vietas pie dažādiem speciālistiem un nebija jāgaida pusotrs gads," saka pacienta māte Linda.
Ārpus kārtas situācijā ir ārpus kārtas risinājumi. Klasiskā situācijā nevaram piedāvāt nākamajā nedēļā risinājumu. Tas nebija tā, ka daudz brīvu laiku stāv un darbinieki sēž bez darba. Smagi strādājam, lai nodrošinātu pakalpojumu. Rindas ir garas. Tur man jāpiekrīt. Mums bija sarunas ar NVD un skaidri pateikts, ka papildus psihologus nevaram dabūt. Tā ir liela problēma.
Savukārt Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka uzsver: "Rindas ir garas. Viens ir finansējuma jautājums, otrs – vēlme strādāt valsts sektorā par valsts tarifiem. Ārpus valsts sektora, stundas likme ir cita un ar mazāku pacientu skaitu var nopelnīt tik pat, cik ar mazu."
Rindu garumu un speciālistu trūkumu varētu regulēt ar prioritizācijas sistēmu, proti, tie, kuru stāvoklis tiek novērtēts kā smagāks, uz konsultāciju pie speciālista tiktu ātrāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
