Uz saturu

"Rail Baltica" izmeklēšanas komisija pikta par atbildīgo atbildēm: "Kaut kāda amnēzija!"

2024. gada 31. jūlijā 20:22

Arvien jaunas šķautnes grandiozā projekta "Rail Baltica" nedienām. Parlamentārās izmeklēšanās komisijā sāk augt neapmierinātība ar atbildīgo amatpersonu izvairīgajām un trūcīgajām atbildēm par to, kāpēc esam tur, kur esam.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Sajūta, ka atbildīgajiem parādījusies amnēzija, – tā "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā raksturo atbildes uz daudzajiem jautājumiem par to, kas tad nogāja greizi gadsimta projektā.

Saeimā uz "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisiju trešdienas rītā ieradies Satiksmes ministrijas ilggadējais valsts sekretāra vietnieks dzelzceļa jautājumos Dins Merirands, kurš nesen attiecīgo amatu pameta, un bijušais Latvijas pārstāvis Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" padomē Edvīns Bērziņš.

Lai arī parlamentārās izmeklēšanas komisijām Latvijā ir, tā teikt, neviennozīmīga slava, tā nav joka lieta. Piemēram, šajā darbojas pārstāvis no ģenerālprokuratūras, kas jau sākusi pārbaudi par "Rail Baltica" nedienām, un arī likumā noteikts, ka par apzinātu nepatiesu paskaidrojumu sniegšanu komisijai vai atteikšanos tos sniegt, persona ir saucama pie kriminālatbildības.

"RB Rail" bijusī amatpersona atgādināja par samudžināto projekta pārvaldības struktūru, kurā kopuzņēmums, pretēji sākotnēji iecerētajam, beigās bija tāda kā pastkastīte saziņai ar Briseli, savukārt būvdarbus savās rokās ņēma pašas dalībvalstis. Neesot bijis pamata plaši celt trauksmi par šī projekta vēriena pieaugumu, kas tagad apdraud tā realizāciju. Ieceri sadārdzināt, piemēram, ar reģionālajām stacijām vai greznu centrālo staciju ir pašu nacionālo valstu lēmums. To nevar uzskatīt par kļūdu, jautājums, vai lēmējiem bija skaidrs, kur tam ņemt naudu.

Edvīns Bērziņš
bijušais "RB Rail" padomes loceklis

Pašreiz, ko es redzu… Mēs gribam "mersedesu" vai kaut ko vēl labāku, bet naudas mums tam nav. [..] Protams, ka igauņi ir visbēdīgākajā situācijā. Es ļoti ceru, ka viņi kādreiz nepacels pret mums prasību, ja gadījumā mēs neizdarīsim tos darbiņus, kas mums ir jāizdara ar savienojumu. Mūsu dēļ var nesanākt viņiem tas projekts.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Tāpat sēdē pavērts plīvurs tam, cik smagnēji stipri iekavētais projekts virzījies un cik grūti bijis valstīm savstarpēji vienoties. Dažkārt pat kuriozā līmenī.

"Sēdējām stundām kaut vai par nosaukumu "Rail Baltic" vai "Rail Baltica". Bijām pavadījuši 20 stundas, ja ne vairāk par šo te diskusiju. Igauņiem tā ir, es neatceros, kura dzimte, ka viņiem vajag "Rail Baltica", lietuviešiem "Rail Baltic", latviešiem bija tajā brīdī būtībā, kura argumenti…" pauda Bērziņš.

Uz to gan bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands turpināja: "Edvīn, nē, tur bija citādi. "Baltica" it kā esot vārds ar latīņu saknēm, savukārt "Baltic", kas patika igauņiem, bija vārds ar angļu saknēm."

Savukārt bijušais Satiksmes ministrijas pārstāvis apliecināja, ka ilgu laiku turētais, bet īsti nekur dokumentāli nenostiprinātais pieņēmums, ka Brisele finansēt pat 85% projekta izmaksu, tagad izrādījies nepareizs.

Pēc būtības pašreizējais Eiropas Komisijas vēstījums ir, ka līdzfinansējums būt pašai dzelzceļa trasei, ko darīt ar Rīgas staciju un citām greznībām, skaidrs nav. Būvēts un cerēts.

Dins Merirands
bijušais Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks

Eiropas Komisijas kā finansētāju viedoklis arī gadu laikā ir ļoti mainījies, un tas ir mainījies no uzsaukuma uz uzsaukumu. Daudzgadu projekti, arī citās valstīs, bet Latvijā tas ir šodien apskatāmais projekts… Tas ir projekts ar cerību par līdzfinansējumu nākotnē.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Daudz jautājumu komisijas deputātiem gan palika līdz galam neatbildēti. Kā izauga stacijas vēriens, kur tieši radās sākotnējais izmaksu aprēķins, vai Finanšu ministrija par sadārdzinājumu informēta, un galvenais – vai tas viss parādās arī kādos dokumentus.

"Kaut kāda amnēzija, pa šīm durvīm ienākot, ka nav informācija pieejama. Viss pazudis, neko neatceros… Man šķiet tā ir necieņa pret izmeklēšanas komisiju. Neatceraties tik svarīgus jautājumus, kas pieņēma lēmumus, ko jūs uzdevāt. Man tas nerada priekšstatu par ieņemamā amata atbilstīgu kvalifikāciju," norādīja "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts").

Savukārt Merirands norādīja: "Man nav šobrīd pieejas ne Satiksmes ministrijas, ne "Eiropas dzelzceļa līniju" to gadu dokumentiem. Pēc labākās sirdsapziņas es mēģināju norādīt, kurā vietā rakstiskas liecības par šiem notikumiem būtu atrodamas."

"Rail Baltica" parlamentārā izmeklēšana turpināsies nākamnedēļ.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm