Rēzeknes novads negrib apvienoties ar Rēzeknes valstspilsētu
Satversmes tiesas sprieduma dēļ joprojām nav skaidrības par vairāku pašvaldību robežām – 28. oktobrī savu nostāju pauda Ventspils novads un Rēzeknes novads, kuri nevēlas apvienoties ar "savām pilsētām" – Ventspili un Rēzekni, vēsta TV3 Ziņas.
Rēzeknes novada apvienošana ar Rēzeknes valstspilsētu nozīmēšot lauku teritorijām nevienmērīgu attīstības potenciālu un nevarēšot panākt atbalstu, piemēram, lauku ceļu sakārtošanai, uzskata deputāti. Šādā apvienotā pašvaldībā vēlētāju blīvuma dēļ domē tiktu iebalsoti lielākoties pilsētnieki, un viņi par pagastiem nerūpētos.
"Tas ir liels risks, ka šādi deputāti strādās uz savu elektorātu. Var iekrist kārdinājumā un kādu teritoriju aizmirst, līdz ar to var zaudēt lauku teritorija. Bet ir arī otra pretējā situācijā – pasarg Dievs, ja lauku teritorija pārņem pārsvaru pār pilsētu, tad līdzīgi var zaudēt pilsēta."
Turklāt Rēzeknes novada vadība satraucas, ka Rēzeknes pilsētai ir pārāk lielas parādsaistības. Esot bažas – ja apvienos abas pašvaldības, pilsēta savus parādus iznestu uz lauku rēķina.
Novadam saistības ir 15 miljonu eiro. Rēzeknes pilsētā tuvojoties 90 miljoniem.
"Rēzeknes plisētas budžeta noslodze ir līdz robežai, negribu teikt, ka ir pārkāpta, bet ir līdz robežai. Skatoties Valsts kases pārskatos par saistībām nākamajiem periodiem, ja šīs saistības ir no 3,5-4 miljoniem eiro gadā, kas jāatdod ik gadu, tad tā jau ir pirmā pazīme, ka radīsies problēmas veikt elementāras ikdienas funkcijas, ja netiks kaut kas strukturāli mainīts, kur nu vēl runāt par attīstības projektiem."
Lai īstenotu prasību par reģionālo attīstības centru, kāds šobrīd Rēzeknes novadā nav un lai nebūtu jāpievienojas Rēzeknes pilsētai, šodien deputāti lēmuši, ka Rēzeknes novadā centrs varētu būt Viļānu pilsēta. To par absurdu sauc atbildīgais reģionālās attīstības ministrs. Centram ir jābūt tur, kurp ved iedzīvotāju ikdienas plūsmas, un Rēzeknes novada gadījumā tā nav Viļānu pilsēta.
"Pēc datiem mēs skaidri redzam, ka Rēzeknes pilsēta ir tas vilkmes punkts, kur koncentrējas kapitāls, koncentrējas uzņēmējdarbības aktivitāte, dažāda veidi pakalpojumu, kurus plaši izmanto novada iedzīvotāji."
Ja Rēzeknes novads neapvienosies ar Rēzeknes pilsētu, tad šī sadrumstalotība radīšot absurdus piemērus.
"Vienā teritorijā līdz robežai ceļš ir noasfaltēts, otrā pusē, pārbraucot pāri, ceļš vairs nav noasfaltēts, bet cilvēki jau ikdienā tur pārvietojas. Līdzīgi ir ar dažādām sociālajām atbalsta sistēmām, kur cilvēki jau tāpat kopējā vienībā pārvietojas, izmanto pakalpojumus, bet pilnvērtīgi nevar gūt labumu, kāds tas būtu, ja šīs teritorijas būtu vienotas," pauda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
Tas, ka atbildīgā Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija deva iespēju strīdos iesaistītajām 10 pašvaldībām līdz rītdienai izteikt savu viedokli, nenozīmē ņemt to vērā Saeimas balsojumā. Galvenais ir datu analīze.
"Pareizāks un ilgtermiņā atbilstošāks teritorijā attīstībai ir, ja Rēzeknes novads un Rēzekne veido vienu pašvaldību, līdzīgi kā Ventspils novads un Ventspils, līdzīgi kā Daugavpils un Augšdaugavas novads. Arī ministrijas iepriekš veiktā izpēte to uzrādīja kā labāko variantu, taču politisko kompromisu dēļ šo desmit pašvaldību gadījumā bija atkāpšanās."
Iemesls, kāpēc teritoriālās reformas temats joprojām aktuāls, ir Satversmes tiesas spriedums. Ir jābūt vienotiem kritērijiem reģionālās attīstības centra noteikšanā tām teritorijām, kas atrodas ap valstspilsētām. Par neatbilstošu tika atzīta Ilūkstes pievienošana Augšdaugavas novadam un Ozolnieku iekļaušana Jelgavas novadā, jo jaunajās teritorijās, pretēji reformas nosacījumiem, nebija noteikts attīstības centrs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
