Režisors Tokalovs: Tagad jebkuram domājošam cilvēkam vairs nav jautājumu par Ukrainā notiekošo

Dokumentālā filma "Viss būs labi" ir stāsts par Staņislava Tokalova ģimeni, un caur to skatītāji plašāk ierauga krievvalodīgo Latvijas sabiedrību. Filmēšana ilga četrus ar pusi gadus, un tās uzņemšana sākās vēl krietni pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, pat nenojaušot, kas sekos.
Režisors atzīst – kameras priekšā noliekot pašus vistuvākos, bijis grūti nošķirt emocijas kā dēlam, brālim un režisoram, bet kopā ar operatoru Valdi Celmiņu mēģināja filmēšanu īstenot, cik vien profesionāli iespējams.

Filmā ir fragments, kurā režisora mammai ir grūti noticēt par Krievijas karavīru noziegumiem, un abiem vārdu apmaiņa kļūst diezgan asa. Tokalovs uzsver, ka mammas izpratne par karu Ukrainā ir mainījusies. Viņš norāda – ja pirms diviem gadiem vēl bija aizspriedumi un varēja noturēt melus par notiekošo Ukrainā, "tad tagad jebkuram cilvēkam, kuram ir spēja domāt, nav vairs nekādu jautājumu". "Tāpat arī manai mammai kļūst skaidrs, kas tur īsti notiek. Protams, konfliktu, kas mums bija sākumā – un mēs ļoti stipri strīdējāmies –, vairs nav," atklāj režisors.

Vaicāts, kā karš Ukrainā ietekmējis Latvijas krievu sabiedrību un vai par to kā par veselu kopumu vispār var runāt, Tokalovs stāsta, ka pēc viņa dokumentālās filmas noskatīšanās vairākkārt krievvalodīgie atzinās, ka viņi domā līdzīgi kā tie, kuri ir pret karu, kuri ir gatavi integrēties Latvijas sabiedrībā, kuri nejūtas kā krievi, kuri jūtas, ka viņiem ir krievu izcelsme, bet viņi mēģina atrast savu vietu Latvijas sabiedrībā. "Tas mani nenormāli iepriecināja," saka Tokalovs.

Ir arī otrs gals, kas pulcējas 9. maijā un kas ir radikalizēts, "nav gatavs ne par ko runāt, kas ir naidīgi noskaņots arī pret mani". "Diemžēl tur es neredzu iespēju nekādam dialogam," saka režisors.

Tokalovs nacionālo kino balvu "Lielais Kristaps" saņēma ne vien par dokumentālo filmu "Viss būs labi", bet arī par daudzsēriju filmu "Padomju džinsi", kas tapa kopā ar režisoru Juri Kursieti.