Rīgā gadiem ilgi no māju jumtiem mēģina aizvākt kabeļu mudžekļus
Rīgas dome jau gadiem ilgi neveiksmīgi mēģina tikt galā ar kabeļu mudžekļiem, kas rotā daudzu pilsētas māju jumtus. Daļa sakaru operatoru apgalvo – prasības to pārvietošanai uz pazemi ir pārāk stingras un praktiski neīstenojamas. To, ka pastāv arī normatīvo aktu problēmas saskata arī ierēdņi atbildīgajās iestādēs.
Jau vairāk nekā 15 gadus spēka esošais Normatīvais regulējums gan valsts, gan pašvaldību līmeni paredz – kolīdz sakaru operatoriem vajag atjaunot virs māju jumtiem esošos gaisa kabeļus – tos ir pienākums pārvietot uz pazemi, tādējādi attīrot pilsētu debesis. Tomēr atsevišķi operatori apgalvo – realitātē to nav iespējams izdarīt.
Viens no argumentiem, – lai gaisvadus pārceltu uz pazemi, jāizbūvē stāvvads mājas kāpņutelpā, kam vajadzīgs visu dzīvokļu īpašnieku akcepts. To iegūt bieži vien ir teju neiespējami.
"Otra nianse ir kanālu pieejamība, kanalizācijas caurules, jo Rīgas vēsturiskajā centrā nav fiziski vietas izbūvēt jaunas kanalizācijas caurules, jo visa vieta jau ir aizņemta," saka SIA "Baltkom" vadītājs Dmitrijs Ņikitins.
Ir iespēja pazemes infrastruktūru nomāt no "Tet", kuri savā valdījumā vēsturiski ieguvuši lielāko daļu pilsētas pazemes kanalizācijas. Tur, kur izdevīgi – tas arī notiek, taču daudzviet arī "Tet" infrastruktūra ir novecojusi. Tā, piemēram, septiņās adresēs ap Dailes teātri "Baltkom" projekti atteikti tieši tehnisku iemeslu dēļ.
"Faktiski mūsu infrastruktūra 15 gadus nesaņem apkalpošanu, jo masti stāv, vadi stāv, un regulējums neļauj šo tīklu rekonstruēt."
"Tet" konkurentu viedoklim nepiekrīt un problēmu neredz, jo šādas prasības ir jāizpilda pilnīgi visiem tirgus dalībniekiem. Arī situācija, kad pirms nomas tiesību saskaņošanas komersantam jāveic remontdarbi, kā piemērā ar Dailes teātra apkaimi, neesot nekas neierasts. Ar šādām problēmām saskaras ikviens operators.
"Es gluži nepiekritīšu, ka mums ir kāds īpašs statuss, jo sākot ar 91.gadu mēs esam ieguldījuši vairāk kā 50 miljonu eiro, lai atjaunotu un izbūvēt kabeļkanalizāciju. Mums vienmēr ir bijusi pozīcija, ka mums ir jābūt nodrošinātai vienlīdzīgai konkurences videi visiem uzņēmumiem, un nav korekti, ka viens tērē laiku un izbūvē kabeļu kanalizācijas legālā veidā, bet citi pārmet kabeļus no vienas mājas jumta uz citu," saka "Tet" Klientu aprūpes dienesta direktore Alla Krūmiņa.
"Baltkom" šķiet pretēji, jo lielā daļā adrešu viņiem jāpārvar visi iepriekšminētie šķēršļi, kamēr "Tet" infrastruktūra tur ir gadu desmitiem un viņiem strādāt netraucē. Konkurences ierobežojumus šajā situācijā atzinusi arī Konkurences padome un problēmas nenoliedz arī pilsētas būvvaldē.
"Ir nepieciešama valsts iejaukšanās normatīvajos aktos, vajadzīgi grozījumi, kas varētu šīs intereses sabalansēt. Regulējums ir tāds, ka nevar pa gaisvadiem un pārvietot visu arī nevar, tas ir skaidrs, būsim reālisti, paši redzat, cik ir kabeļu Rīgā un visus pārvietot uz pazemi tas nav iespējams."
Kopš februāra stājušies spēkā jauni noteikumi, kas ārpus Rīgas vēsturiskā centra atļauj gaisvadus saglabāt gadījumos, kad to pārvietošana uz pazemi nav iespējama objektīvu iemeslu dēļ. "Bet tas ir izņēmuma gadījums un tad ir jāpārbauda, vai tas tiešām nav iespējams. Kā tiks piemērots šis jaunais regulējums, pagaidām vēl nav skaidrs," saka Melngailis.
To, ka vajadzīgas izmaiņas, atzīst arī Satiksmes un Ekonomikas ministrijās un pēdējos gados vairākkārt bijušas arī darba grupas, kurās meklēti risinājumi, taču neveiksmīgi. Ekonomikas ministrijā uzskata, ka jau šobrīd gadījumos, kad objektīvu iemeslu dēļ kabeļus nevar ievietot pazemē, tos atļauj atstāt uz jumtiem. Realitātē gan tas praktiski nenotiek.
Pērn Satiksmes ministrijas virzītie grozījumi, kas atvieglotu elektrokabeļu ierīkošanu, neprasot visu dzīvokļu īpašnieku saskaņojumu, atbalstu neguva, taču tagad iestādē tapis jauns informatīvais ziņojums šīs problemātikas risināšanai. Kad to plānots virzīt apstiprināšanai, vēl gan nav zināms.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
