Skrūvē, diagnosticē un labo. Dažbrīd pat vienpadsmit darba stacijās vienlaikus! Tā ceturtdien, 16. maijā, sācies jauno automehāniķu konkursa Latvijas fināls. Sacensībās labākie jaunie automehāniķi divas dienas liek lietā savas zināšanas un prasmes, lai iegūtu labākā jaunā meistara titulu un varētu Latviju pārstāvēt starptautiskā jauno mehāniķu konkursā, vēsta TV3 Ziņas.
Ikdienā viena no Rīgas pasākumu norises vietām, bet no ceturtdienas, 16. maija, pārvērsta par gluži vai autoservisu ar 11 dažādām darba stacijām. Pie katras no tām rosās pa vienam profesionālās skolas trešā vai ceturtā automehāniķu kursa audzēknim, veicot kādu konkrētu praktisko uzdevumu. Kristers Juris Pūkainis ir Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēknis.
"Īsāk sakot, apakšējās ķegas nomaiņa, un jāatrod vēl viena problēma, kas bija apakšējā šarnīra nomaiņa. Šis ir ierasts servisos, ikdiena. Bet vairāk automātiskās kārbas, jaunākās lietas un tehnoloģijas, kas ir ADAS sistēmas kalibrācija, tas nav pieredzēts," atzīst Kristers.
Kopumā konkursa finālistiem divās dienās jārotē no vienas stacijas uz otru, tā rādot savu māku 11 dažādos uzdevumos.
Katram no tiem ir atšķirīga sarežģītības pakāpe, taču visi kopā ļauj novērtēt jauniešu prasmes, strādāt ierobežotā laikā – vien 45 minūtēs.
Elvars Friliņš ir Daugavpils Tehnoloģiju un tūrisma tehnikuma audzēknis. "Nedaudz nepaspēju. Pirmo reizi tomēr darbojos ar tādu dzinēju. Vajag visu lasīt, izpildīt pēc tehniskās dokumentācijas. Starts gan bija labs, mani paslavēja. Nu, nedaudz prakses, un viss būs," atzīst Elvars.
Jauno automehāniķu konkursa projekta vadītājs Armands Umbraško stāsta, ka uzdevumi tiek veidoti tā, lai audzēknis var iekļauties 45 minūtēs. Tomēr ir arī uzdevumi, kur apzināti tiekot veidoti, lai 45 minūtēs iekļauties nevarētu. "Bet tad var vērtēt, cik daudz šis jaunietis var izdarīt šajā laikā, un būtiski nav steigties un darīt vairāk, bet darīt to pareizi," norāda Umbraško.
Šāds konkurss šogad notiek jau 17. reizi, un organizatori secina, ka konkursantu zināšanas un spējas ar katru gadu pieaug. Arī skolas vērtē – kļūt par automehāniķi arvien biežāk izvēlas motivēti jaunieši, taču diemžēl aizvien ir arī tādi, kuri aplami uzskata, ka šajā profesijā jāprot vien skrūvēt.
Sanita Eihmane
Rīgas Tehniskās koledžas Autonodaļas vadītāja
"Tur daudz kas ir jāmāk. Automehāniķim pirmām kārtām ir jāprot domāt. Jo daudzi jaunieši nemāk domāt, bet akcents ir jāliek uz domāšanu, jāmāk izprast un strādāt ar literatūru. Te ir jāmācās, arī materiālu mācība, ķīmija, fizika, bez kuras nevar."
Jaunietis, kurš divās dienās uzrādīs labāko rezultātu, šovasar Latviju pārstāvēs starptautiskā jauno mehāniķu konkursā.
Salīdzinot ar citu Eiropas valstu jaunajiem meistariem, līdz šim dalībniekiem no Latvijas vislabāk veicies automašīnu ritošo daļu remontuzdevumos.
Organizatori ar ironiju saka – tas, iespējams, tādēļ, ka mūsu bedraino ceļu dēļ Latvijā tieši šie remonti jāveic biežāk nekā citviet.
