Rīgā atceres pasākumi sākās ar piemiņas brīdi pie Šķirotavas stacijas. Pēcāk Brīvības pieminekļa notika ziedu nolikšanas ceremonija. Pirms tās varēja vērot svinīgo Goda sardzes maiņu. Pasākumā pie Brīvības pieminekļa uzrunu teikca Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
"Mēs šodien esam atnākuši 42 322 cilvēku dēļ. Savu līdzcilvēku, bērnu, vecāku, vecvecāku, kaimiņu un novadnieku dēļ, kuru likteņus samala 1949. gada 25. marta deportēšana prom no dzimtenes. Tā ir mūsu vēsture, neaizmirsīsim to! Mēs noliecam galvu to priekšā, kas izturēja un izdzīvoja. Un mēs pieminam ar klusuma brīdi tos, kuru vairs nav starp mums. Daudzus no mums ar izsūtītajiem saista sadragātas vai pārrautas ģimenes saites. Ikviens no mums ir zaudējis no tā trieciena, ko padomju okupācijas vara spēja vienā naktī nodarīt Latvijai. Šo datumu atcerēties nav nedz personīgs, nedz oficiāls pienākums. Tā ir iespēja to darīt šeit, pie Brīvības pieminekļa. Tā ir iespēja dzīvot savā valstī un neciest no represijām. Tā ir iespēja izvēlēties savu un savu bērnu likteni. Tā ir iespēja būt kopā ar savu tautu savās mājās," uzrunā teica Vējonis.
Vēsturnieki uzskata, ka 1949.gadā no 25. līdz 29.martam veiktā latviešu zemnieku izsūtīšana uz Sibīriju ir viena no traģiskākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē.
Šajās dienās bez tiesas un bez jebkādiem apsūdzības aktiem uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti 42 125 nevainīgi cilvēki, viņu vidū 10 000 bērnu un jauniešu, mātes ar zīdaiņiem uz rokām, veci un slimi, pat no nāves gultas izcelti cilvēki.
