Rīgā vienīgais krīzes centrs bērniem ir gandrīz pilns, jaunākais iemītnieks – divgadnieks
Rīgā vienīgais krīzes centrs nepilngadīgajiem ir gandrīz pilns. Pusotra mēneša laikā tajā tikuši ievietoti jau 36 bērni. Kā saka tā vadītāja, ar katru gadu situācija kļūst arvien sliktāka. Proti, no ģimenēm izņemto bērnu skaits pieaug, bet ilgstošajā aprūpē brīvu vietu nav. Ko tas nozīmē bērniem, kuriem krīzes centrs kļūst par pagaidu mājām uz mēnešiem, nevis nedēļām?
Aiz šīm durvīm bērniem sākas pavisam cita dzīve. Te nav viņu rotaļlietu, nav viņu gultas un arī vecāku. Taču šobrīd tās ir viņu mājas. Krīzes centrs ir pirmā iestāde, kurā nonāk bērni pēc izņemšanas no ģimenes. Te viņiem būtu jāpaliek tikai uz brīdi, līdz situācija tiek atrisināta, taču arvien biežāk "šis brīdis" pārtop mēnešos.
Šobrīd krīzes centrā viņš ir jaunākais iemītnieks – divgadīgs puisītis. Puisēns vēl īsti nesaprot, kur atrodas, vien zina, ka mamma nav blakus.
Šobrīd Rīgas pašvaldības vienīgais krīzes centrs nepilngadīgajiem ir gandrīz pilns. No 30 vietām – 27 ir aizņemtas. Lai gan situācija mainās katru dienu, kopējā tendence kļūst arvien satraucošāka.
Statistika mainās tikai uz slikto pusi. Bērnu skaits palielinās. Pērn no ģimenēm izņemti 240 bērni, uz šodienu jau 36. Un ir tikai gada sākums.
Pārsvarā viņi te nonāk ārkārtas situācijās, nakts stundās, kad bērnus atved policijas darbinieki. Tie ir nepilngadīgie no trūcīgām ģimenēm, kurās valda antisanitāri apstākļi, alkohols un narkotikas.
"Ar ko tas saistīts? Iespējams, ģimenes paliek trūcīgākas. Ekonomiskais stāvoklis valstī," bilst Veretjanova.
Taču problēma nebeidzas ar izņemšanu no ģimenes. Kā saka centra vadītāja, Latvijā trūkst vietu ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs. Un tas nozīmē, ka tie bērni, kuri tomēr nenonāk atpakaļ savās bioloģiskajās ģimenēs vai audžuģimenēs, krīzes centros uzturas daudz ilgāk nekā paredzēts.
"Tā ir nenormāla situācija, ka ilgstošajā aprūpē nav vietas, ka nav kur virzīt šos bērnus. Ļoti daudz vietas iepērkam ārpus Rīgas. Īslīcē, Bauskas novadā, Valmierā, Grašos. Bet tur arī – Rīgai paredzētas dažas vietas. Tas nerisina šo problēmu," bilst Veretjanova.
Domāju, tā ir Rīgas problēma, jo reģionos šiem bērniem ir iespējams atrasties iestādē. Ar Rīgu esmu runājis, pašvaldībai jānāk pretī un jādomā, kur tor bērnus likt.
Rīgas domes Labklājības departamenta pārstāve gan uzsver, ka tā nav tikai galvaspilsētas problēma.
"Pirms 10 gadiem bija koncepts, ka Latvija būs bez bērnu namiem. Uz to gājām, valstiski daudz tika meklēti risinājumi. Stimulēta audžuģimeņu joma. Šobrīd krītam atpakaļ statistikas rādītājos un skaidrs, ka Latvijā institūcijas aprūpes vietas pārpildītas, un nav tikai Rīgas jautājums. Tas ir visā Latvijā," saka Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālo pakalpojumu nodaļas ģimenēm un bērniem vadītāja Līga Tetere.
Šobrīd Rīgas Krīzes centrā ilgstoši atrodas 17 nepilngadīgie. Un atbildīgie prognozē, ka to skaits tikai palielināsies.
"Speram soļus visos virzienos, kur redzam, kā varam palīdzēt bērniem nonākt viņiem labvēlīgā vidē, arī tad, ja tā ir ilgstoša aprūpe, veidojam mazas, ģimeniskas tipa vietas," saka Tetere.
Galvaspilsētā darbojas trīs šādas mājas, un šogad plānots atvērt vēl, kur ilgstoši dzīvot varēs 20 bērni. Ticis palielināts arī finansējums audžuģimenēm, kuru skaits pēdējos gados Latvijā – sarūk. "Latvijā statistika krietni iet uz leju šajā jomā, audžuģimeņu skaits nepieaug. Un pusaudžu vecums ir izaicinošs. Tāpēc bērni paliek krīzes centros," bilst Tetere.
Tikmēr centra vadītāja ir pamanījusi, ka bērnu mīlestība pret savu ģimeni ir bezgalīga. Viņi ļoti sargā savus vecākus, slēpj sāpes un par spīti tam, ka piedzīvojuši smagu vardarbību, vēlas būt kopā ar savu mammu un tēti.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
