"Rīgas konferencē" ES saņem daļu kritikas arī par solidaritātes trūkumu Covid‑19 krīzē
Starptautiskās drošības un politikas foruma "Rīgas konference" otrajā norises dienā daļu kritikas saņēma Eiropas Savienība (ES) – gan par solidaritātes trūkumu Covid-19 krīzē, gan par pārāk lēno reakciju uz notiekošo Baltkrievijā, vēsta TV3 ziņas.
Pēc atklāšanas uzrunas diskusijas "Rīgas konferencē" piektdien, 13. novembrī, ievadīja NATO ģenerālsekretārs, kurš ieskicēja redzējumu par alianses pašreizējo stāvokli un izaicinājumiem, ar ko tā sastopas. Jau pirmajā diskusijā vairākkārt tika pieminēta Baltkrievija, kur mēnešiem tauta ielās cīnās par brīvu un demokrātisku valsti.
"Viss, ko NATO dara, ir saistīts ar aizsardzību, tai skaitā mūsu klātbūtne Baltijas reģionā. Kad Baltkrievijas līderi izmanto NATO kā ieganstu, lai vērstos pret savu tautu, tas ir pilnībā nepamatoti."
Baltkrievijas notikumu kontekstā kritizēta ES par pārāk klusu un gausu pozīciju un rīcību. Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena gan uzsvēra, ka top plāns bloka kaimiņvalsts ekonomiskam atbalstam.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena
"Tas ir mūsu ziņā – ieņemt skaidrākas pozīcijas un rīkoties stingrāk. Es turpināšu strādāt uzstājīgai un drosmīgai Eiropai. Zinu, ka esat mūsu pusē."
Kritika ES izskanēja arī nākamajā diskusijā, kad runa bija par bloka gatavību stāties pretim krīzēm. Izskanēja kritika ES par solidaritātes trūkumu Covid-19 krīzes pārvarēšanā. Vīlušies par solidaritātes trūkumu bija pārstāvji no Covid-19 pandēmijā vissmagāk skartajiem Vecā kontinenta dienvidiem. Eiropas Komisijas izpildviceprezidents gan atzīmēja, ka Briseles pilnvaras ir limitētas, veselības jautājumi primāri ir dalībvalstu kompetencē.
Eiropas Komisijas izpildviceprezidents Valdis Dombrovskis un Latvijas valsts bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga uzskata, ka būs mācības, ko aizgūt no šīs krīzes, un pielāgojumi, ko veikt.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga arī aicināja veidot koordinējošu krīzes vadības centru Eiropā.
"Rīgas konferences" centrālais notikums bija Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas uzruna. "Rīgas konference" gan viņai nebija vienīgā pieturvieta Latvijā, jo Baltkrievijas opozīcijas līdere tikās arī ar Latvijas amatpersonām, tai skaitā Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Prezidents kārtējo reizi apliecināja, ka Latvija neatzīst Aleksandru Lukašenko par leģitīmu Baltkrievijas vadītāju, un aicināja ES ieņemt aktīvāku pozīciju, iespējams, domājot arī par jaunām sankcijām. "Tiešām var apbrīnot cilvēkus, kuri jau vairāk nekā divus mēnešu nepārtraukti, neraugoties uz represijām, turpina demonstrēt un cīnīties pret šo režīmu," apliecināja Latvijas Valsts prezidents.
Tikmēr Baltkrievijas opozīcijas līdere pauda cerību, ka Eiropas valstis būs skaļākas, ar stingrākiem vēstījumiem – tikpat drosmīgas, cik ir baltkrievu tauta. "Paldies vēlreiz par šo tikšanos, prezidenta kungs. Esmu pārliecināta, ka kopā mēs uzvarēsim cīņu par brīvu un demokrātisku Baltkrieviju," sacīja Baltkrievijas opozīcijas līdere.
