"Rīgas satiksme" plāno vērienīgas investīcijas zemo grīdu tramvaja projekta attīstībā

Šogad uzņēmumā paredzēts investēt 92 miljonus eiro, kas ir septiņas reizes vairāk nekā gadu iepriekš. Lauvas tiesa – teju 71 miljoni eiro – aizies zemās grīdas tramvaju projektā, tostarp jau esošās infrastruktūras pielāgošanā modernajiem braucamajiem. 16 miljoni atvēlēti elektroautobusu iegādei.

"Rīgas satiksmes" valdes loceklis Gints Zeltiņš norāda: "Pirmais iepirkums elektroautobusiem ir noslēdzies, ir līgums par 35 elektroautobusu iegādi, un attiecīgi ir opcija vēl 17 papildus pasūtīt, tas ir solis zaļajā virzienā."

Arī turpmāk uzņēmumam vajadzēs pamatīgas finanšu injekcijas. Visticamāk, naudu nāksies aizņemties.

Piemēram, tramvaju depo ir vairāk nekā 100 gadus vecs, un te izskatās kā vēstures muzejā, taču drīzumā paredzēts šo vietu pamatīgi atjaunot.

Lai šo depo modernizētu, nepieciešami 30 miljoni eiro.

"Rīgas satiksmes" valdes priekšsēdētāja Džineta Innusa norāda: "Mēs nevaram vieni paši pilsētvidē izdarīt tik lielas pārmaiņas, tas ir tikai savstarpējā sadarbībā iespējams."

Vaicāta, kur gūt līdzekļus plānotajam, viņa atbild: "Biļešu cenas ir pats pēdējais, par ko drīkstētu domāt! Tā ir īpašnieka un pasūtītāja daļa, ES fondu līdzekļu izmantošana un, protams, arī aizdevumi, lielo sistēmas banku aizdevumi."

Atskatoties uz aizvadīto gadu, "Rīgas satiksmē" uzsver – grūtības sekoja viena otrai. Galvenie izaicinājumi: Covid-19 krīze, pērn februārī saslima teju vai trešdaļa no visiem šoferiem, tad sekoja straujais cenu kāpums elektrībai, degvielai un citiem resursiem Krievijas uzsāktā kara dēļ.

Kopumā "Rīgas satiksmes" apgrozījums pērn palielinājies par 5%, savukārt peļņa saruka vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2021. gadu, un bija 1,25 miljoni eiro.

Turklāt pirms vairākiem gadiem izstrādātais, bet neīstenotais Skanstes līnijas jeb par "kapu tramvaju" dēvētais projekts "Rīgas satiksmei" pērn iecirtis viena miljona eiro robu, projekta apturēšanas dēļ ar tā izstrādi saistītie izdevumi bija jānoraksta.

Audzis pasažieru skaits, un šī tendence vērojama arī šogad, kopš janvāra sākuma samazināta mēnešbiļetes cena – no 50 uz 30 eiro.

"Tiešām var redzēt, ka tas ir devis diezgan ievērojamu validāciju pieaugumu un īpatsvars mēnešbiļetēm ir būtisks. Ja iepriekš tas bija neliels, ap 20%, tagad tas ir vairāk nekā puse," pauž Zeltiņš.

Pērn Rīgā nedaudz samazinājies tramvaju, trolejbusu un autobusu maršrutu skaits, par 30 kilometriem sarucis maršrutu tīkla garums. Taču uzņēmumā norāda, – arvien vairāk naudas izdodas iekasēt no autostāvvietām, un līdz ar vērienīgajiem remontiem un "korķiem" galvaspilsētā daļa autobraucēju pārsēžas uz sabiedrisko transportu, kas pa savām joslām pārvietojas ātrāk nekā privātais transports.