Nelegālās migrācijas spiediens uz mūsu valsts austrumu robežas saglabājas, turklāt Baltkrievija atvērusi jaunas aviosatiksmes līnijas no Tuvajiem Austrumiem. TV3 Ziņas devās noskaidrot, kāda patlaban ir situācija uz austrumu robežas un kā Latvijai veicas ar tās stiprināšanu.
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas – 10. augusta – kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 1825 cilvēki. Humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana nav liegta 50 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 402 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi. Pretstatā vasarai, kad Latvijas-Baltkrievijas robežu nelegāli centās šķērsot desmitiem Tuvo Austrumu migrantu, patlaban situācija ir samērā mierīga, taču joprojām neprognozējama. Katru dienu izdodas novērst ap 20 nelegāļu iekļūšanu no Baltkrievijas.
Ilmārs Aišpurs, pulkvežleitnants, Robežnieku robežapsardzības nodaļas priekšnieks
"Situācija salīdzinoši ar vasaras laiku ir stabilizējusies, bet pastāv tādi paši riski attiecībā uz nelegālo imigrāciju, tas viss palicis iepriekšējā līmenī, un, es domāju, līdz ārkārtas situācija, kamēr tā būs, tikmēr tas atbalsts būs sniegts, bez policijas un Zemessardzes atbalsta, mums diemžēl klātos pasmagi."
Ārkārtējā situācija Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novadā, kā arī Daugavpilī pagarināta līdz nākamā gada 10. februārim. Lietuvas un Polijas pieredze apliecina, ka Lukašenko režīma organizētai migrantu plūsmai uz Eiropas Savienību ir tendence palielināties. Arī Latvijas robežsardzes priekšnieks izteicies, ka imigrācijas spiediens saglabājas arī pie mums. Turklāt ir signāli, ka Baltkrievijas režīms meklē jaunus ceļus, kā atgādāt migrantus – sāktas jaunas aviosatiksmes no Pakistānas, Sīrijas, Irānas. Tāpēc izšķiroši svarīgi ir pēc iespējas ātrāk nostiprināt Latvijas un visas Eiropas Savienības ārējo robežu.
Situācija uz Latvijas-Baltkrievijas robežas šobrīd ir samērā stabila. Darbu robežsargiem atvieglo arī šis dzeloņstiepļu žogs, kuru vēl turpina izbūvēt, bet kopumā to plānots uzstādīt 37 kilometru garumā.
Ilmārs Aišpurs, pulkvežleitnants, Robežnieku robežapsardzības nodaļas priekšnieks
"Mēs stabili zinām, ka noteiktajā posmā, kur ir izbūvēts žogs, tas ir kā indikators, ka tas ir jāšķērso un jālieto papildu līdzekļi, lai viņu pārvarētu, un mēs varam uzticēties šim posmam, ja redzam, ka nav bojāts, tātad tur neviens nav šķērsojis un attiecīgais posms atvieglo apsekošanu."
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Kopš oktobra sākuma, kad uzsāka pagaidu žoga būvdarbus, izdevies uzstādīt dzeloņstieples apmēram 18 kilometru garā posmā. Nodrošinājuma valsts aģentūra, kuras pārvaldībā ir žoga būvniecība norāda, ka pagaidu žoga izbūvi plāno pabeigt šā mēneša beigās. Bet kad varētu sagaidīt patstāvīgo robežu? Iekšlietu ministre iesniegusi valdībā skaņošanai likumprojektu – lai mazinātu administratīvos šķēršļus un pagarinātu patstāvīgās robežas izbūvi. Vienlaikus robežas izbūvi plāno uzticēt valsts kapitālsabiedrībai.
Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!"), iekšlietu ministre
"Svarīgi, ka atbilst valsts kapitālsabiedrība, tāpat kā Lietuvā, Lietuvā, ir ļoti ambiciozi plāni pabeigt šo būvniecību, un tas ir tāpēc, ka kapitālsabiedrība var darīt ātrāk un mazāk laika veltīt konkursa procedūrām, es domāju, ka Latvijai ir jāiet tas ceļš – mēs piedāvājām valsts nekustamais īpašums. Mums jādomā, ja process neies tik ātri, kā gribētos, tad būtu jādomā, lai pagaidu žogs nevar tikt pagarināts, lai citus posmus nosegtu, kamēr šī krīze turpinās,"
Eiropas Komisija izpelnījusies kritiku par paziņojumu, ka tā nenāks talkā ārējo robežu stiprināšanā. Iekšlietu ministre TV3 norādīja, ka tiešā veidā šis paziņojums neietekmē robežas izbūves procesu.
"Protams, domājot par turpmāko dialogu, mums ir svarīgi darīt zināmu, ka šis ir kopējās drošības jautājums, ne tikai Latvijas jautājums," norādīja Golubeva.
Neizpratne par šādu paziņojumi valda arī Eiropas Parlamentā – parlamenta lielākās politiskās grupas vadītājs intervijā TV3 Ziņām norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) šajā krīzē nevar atstāt visu uz nacionālo valdību pleciem.
"Eiropa nav stipra, nav tik vienota, kādai tai vajadzētu būt. Mēs nespējam ātri reaģēt uz izaicinājumiem. Ja mēs skatāmies uz Baltkrieviju un to, kas notiek uz mūsu ārējām robežām. Mēs nevaram izlikties, ka tas mūs neskar. Tas mūs skar vistiešākajā nozīmē un ne tikai valstis, kas ir Baltkrievijas tuvumā, tas skar visu ES," norāda Eiropas Tautas partijas prezidents Manfrēds Vēbers.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Latvijas-Baltkrievijas robežas pastāvīgā žoga nodošanu ekspluatācijā plānota ne vēlāk kā līdz 2024. gadam. Pats žogs tikšot uzbūvēts ātrāk.
