Rojas iedzīvotāji pieprasa atdalīšanos no Talsu novada
1. jūlijā aprit trīs gadi, kopš Latvijā darbu sāka apvienotās pašvaldības. Tomēr vēsmas, kas nāk no dažādiem Latvijas nostūriem, rada sajūtu, ka politiķu veiktā Latvijas kartes pārzīmēšana pamazām sāk irt pa vīlēm. Pārmaiņas, nesagaidot no reformas cerēto, pieprasa arvien vairāk iedzīvotāju, un tagad apņēmības pilni cīnīties par atdalīšanos no Talsu novada sākuši pieprasīt arī rojinieki.
Neapmierinātība ar administratīvi teritoriālo reformu turpina pieaugt. Arī Rojas iedzīvotāji apņēmušies cīnīties, lai atdalītos no Talsu novada.
Rojinieki pauž – pirms nepilniem trim gadiem noslēgtās saites ar Talsiem jau kādu laiku sākušas rūsēt. Galvenokārt tādēļ, ka novadu reforma viņiem nav nesusi to, kas solīts un cerēts, tādēļ piejūrnieki pēdējā laikā arvien vairāk jūtoties kā pašvaldības nomale.
"Šobrīd ir tā sajūta, ka mēs esam apdalīti. Esam apdalīti gan resursu ziņā, gan finansiālā ziņā. Un ir tāda kā bezspēcības, bezcerības sajūta, jo šobrīd liekas, ka mums nekā vairs nav. Lai kādus jautājumus tu uzdotu, to mēs nevaram, tam mums nav naudas," saka viesnīcas "Roja" īpašniece Zane Vaivode.
Naudas nav, jo Talsu finanšu situācija šogad tiešām ir slikta un pašvaldība jostas savilkusi visam, kur vien tas bijis iespējams. Rojinieši pārliecināti, tādēļ cietīs arī tūrisms, taču tieši tas šajā pusē ir viens no galvenajiem ekonomikas dzinējiem.
"Tagad mums nāk sezona, tiek apgriezts gan kultūras dzīvei finansējums, gan tūrisma vadībai. Nu, jā, nav godīgi. Piekrastē ir pavisam cita dzīve, te ir citas prioritātes. Mēs esam diezgan dažādās interesēs, tālāk iekšzemē tā ir lauksaimniecība, bet šeit piekrastnieki ir sezonāli," pauž Vaivode.
Rojinieku neapmierinātību veicina arī sliktais ceļu stāvoklis. Šoseja, pa kuru nokļūt novada centrā Talsos, kārtīgu remontu nav redzējusi jau gadiem. Un, lai gan pirms reformas iedzīvotājiem tika solīts, ka šo ceļu sakārtos, nekas no tā aizvien nav izdarīts.
Rojas iedzīvotāji tādēļ uzskata, ka "iestūrēšana laulības ostā" ar Talsiem bijusi kļūda un jāsāk diskusijas par atdalīšanos. Par šādu ieceri zina katrs vietējais un uzrunātie atzīst – ja par to būtu jābalso, viņi atbalstītu atgriešanos vecajās robežās.
"Mums pie Rojas, kad paši bijām par sevi, tad bija ļoti labi. Nu, nezinu. Pie Talsiem nē, mēs gribam atsevišķi," saka Rojas pagasta iedzīvotāja Dzintra.
Mārtiņš teic: "Vairāk ir Talsiem viss, ceļu mēs arī nevaram dabūt. Solīt solīja, bet tas viss apstājās. Sākās solījumi."
"Laikam jau vajadzētu, jo, kad bija Roja atsevišķi, bija labāk. Vairāk kaut ko sakārtoja un domāja par saviem cilvēkiem. Tagad mēs vairs tā nejūtamies," pauž vietēja iedzīvotāja Ginta.
Rojiniece Rūta saka: "Mums ir iedzīvotāji daudz, daudz darba vietas. Un vienalga, kādi pasākumi notiek, Talsi mums visu nočiepj. Mums ir sakārtota skola, bērnudārzs. Tiešām, mēs gribam atdalīties."
Viena no šīs idejas redzamākajām sejām ir iepriekš ilggadējā Rojas novada vadītāja, tagad Talsu novada domes deputāte Eva Kārkliņa. Viņa stāsta, ka Rojas aktīvisti jau nodēvēti par vietējiem separātistiem, tomēr uzstāt uz atdalīšanos viņi turpināšot. Iedzīvotāji gan saprot, vieni paši nebūs cīnītāji, tādēļ neizslēdz iespēju uzrunāt blakus pagastus.
"Arī Kolkas pagasta iedzīvotāji nav sajūsmā, kas notiek un kā notiek Kolkā. Tā kā mums jau ir pievienojusies arī Kolka, jaunnedēļ brauksim un tiksimies arī klātienē, ar iedzīvotājiem runāsim par tām lietām. Un interesi ir izrādījusi arī Dundaga, tā kā Ziemļkurzeme tomēr ir tā tauta, kas nesamierinās."
Talsu novada domē atzīst – iedzīvotāju neapmierinātībai ir pamats, jo daudzas lietas, kas tika solītas pirms reformas, tiešām vēl nav izdevies sakārtot. Tomēr, vai uzreiz jāsāk diskusijas par atdalīšanos? To pašvaldības vadība apšauba.
"Ir pagājis patiesībā gana mazs laiks, lai to vērtētu kvalitatīvi. Es arī uzskatu, ka vienam deputātu sasaukumam būtu jānostrādā, lai izdarītu kaut kādus secinājumus. Visvairāk tomēr sāp neizpildītie solījumi. Un viens no šādiem solījumiem ir nodrošināt kvalitatīvu ceļu no Talsiem uz Roju, kas šajā ATR kontekstā nav izdarīts," saka Dainis Karols, Talsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks, ZZS.
Lai šobrīd esošās novadu robežas atkal grozītu, ir jāmaina Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. To plānots atvērt brīdī, kad būs jālemj par tālāko Varakļānu piederību. Paredzams, ka tieši šo brīdi neapmierinātās pašvaldības centīsies izmantot, lai novadu robežas mainītu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
