Zemkopības ministrijā uzsver, ka šī iniciatīva vērtējama kā visai pārsteidzīga. Ņemot vērā apdzīvotības blīvumu, tas faktiski nozīmētu aizliegumu Latvijas teritorijā apkatrot augu slimības.
Parakstu vākšana uzsākta 2018.gada nogalē, un vajadzīgais skaits savākts vien šogad. Iniciatīvas iesniedzējs ir Pāvels Melnis, kurš pats dzīvo laukos, ekoloģiskā vidē. Viņaprāt, lai pasargātu laukos dzīvojošo personu veselību, būtu jāaizliedz lietot pesticīdus viņu dzīvesvietu tuvumā.
"Daudzi cilvēki izvēlas dzīvot laukos, lai nodrošinātu sev un saviem bērniem ekoloģiski tīru vidi. Taču bieži vien šie īpašumi ir nelieli un robežojas ar lielsaimniecību platībām, kur tiek lietoti sintētiskie pesticīdi. Ir aizdomas, ka pesticīdi var radīt ļaundabīgus audzējus, vielmaiņas traucējumus un ģenētiskus traucējumus bērniem," saka Melnis.
Viņš piedāvā Aizsargjoslu likumu papildināt ar normu, kas aizliedz lietot pesticīdus viena kilometra rādiusā ap vietu, kur kaut vienai personai ir deklarēta dzīvesvieta. Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu jāveic uzlabojumi, kas ļautu lauksaimniekiem redzēt platības ap deklarētām dzīvesvietām, kur ir noteikts aizliegums lietot sintētiskus pesticīdu.
"Neviens negrib mirt, lai cits varētu nopelnīt! Tās nav salīdzināmas lietas, tas tā vienkārši nevar būt, ka man vai maniem bērniem jābūt slimiem, vai jāmirst, lai kāds varētu nopelnīt," uzsver Melnis.
Iniciatīvā pausts, ka datu iegūšanai varētu izmantot Iedzīvotāju reģistra datus. Lauksaimnieki platībās, kur būtu aizliegts miglot sintētiskus pesticīdus, varētu lietot bioloģiskus pasākumus augu aizsardzībai, piemēram, dabīgus pesticīdus, tāpat varētu veikt papildu kultivēšanu pret nezālēm. Deklarēto dzīvesvietu tuvumā varētu ierīkot platības "zaļināšanas" maksājuma saņemšanai, kur pesticīdu lietošana nebūtu nepieciešama. Zemkopības ministrija gan pret iniciatīvu ir skeptiski noskaņota.
"Kopējā politika virzās uz zaļo kursu straujiem soļiem, un mēs jau nākamajam plānošanas periodam paredzam pietiekami skaidru finansējumu, un mūsu skatījumā tas ir pietiekami apjomīgs, lai šo zaļo kursu īstenotu. Eiropā zaļā kursa ietvaros nolemts, ka līdz 2030. gadam tiks samazināts pesticīdu lietojums uz pusi. Tādējādi šo iniciatīvu redzam kā sasteigtu piedāvājumu no iedzīvotāju puses," saka Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts.
Galavārds šajā lietā gan būs Saeimas deputātiem, kuriem šo iniciatīvu būs jāizskata.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
