Rosina stingrākas prasības ārvalstu studentu uzņemšanai Latvijas augstskolās
Pēdējos gados Latvijā turpina pieaugt ārvalstu studentu skaits un nu jau katrs sestais studējošais nāk no citām valstīm. Izglītības ministrija tādēļ rosina stingrākas prasības ārvalstu studentu uzņemšanā. Tas ar mērķi, lai Latvijā nonāk tiešām studēt griboši ārvalstnieki, nevis tādi, kuri mācības pie mums pamet, jo patiesais iemesls bija ieceļošana Eiropā.
Ņemot vērā demogrāfiju un mūsu pašu studentu vēlmi mācīties citās valstīs, studentu skaits Latvijas augstskolās lejupslīdi piedzīvo jau daudzus gadus pēc kārtas. Taču pretēja aina paveras no ārvalstīm iebraukušo studentu skaitā. Tas katru gadu pieaug un pērn jau 16% no visiem Latvijā studējošajiem bija ārvalstnieki.
Pērn Latvijā ārvalstu studentu skaits sasniedza vēsturiski augstāko rādītāju – kopumā pie mums mācījās 12 343 citvalstu studentu un tas ir par 91% jeb teju divtik vairāk nekā pirms 10 gadiem.
Un lai gan Latvijā iepriekš daudz runāts, ka ir jāveicina augstākās izglītības eksports, tagad Izglītības ministrija rosina noteikt stingrākas prasības ārvalstu studentu uzņemšanā, jo iepriekš uzstādītais mērķis, ka 10% jābūt ārvalstniekiem, pārspēts ar uzviju.
"Diezgan negaidīts tas lēciens vai izrāviens ir bijis, kas, protams, mūs ir rosinājis domāt arī par procedūru, nevis tādas labās prakses formātā, bet jau regulējuma līmenī. Attiecīgi nostiprināt pamata higiēnas prasības."
Lai Latvijā ierastos tikai tiešām studēt griboši ārvalstnieki, plānots, piemēram, noteikt, ka turpmāk visiem studējošajiem būs jāuzrāda starptautiski atzīts angļu valodas prasmes apliecinošs sertifikāts. Pirmā kursa studentiem no trešajām valstīm būs jāveic arī finansiālā nodrošinājuma iemaksa, kas vīzas vai uzturēšanās atļaujas anulēšanas gadījumā segtu ārzemnieka atgriešanas izmaksas.
Tāpat grozījumos tiktu stingrāk vērtēts lekciju apmeklējums un ierobežota šobrīd izplatītā atskaitīto studentu migrācija uz citu augstskolu. Grozījumi paredz, ka no augstskolas izslēgtam ārvalstniekam būs jāizbrauc no Latvijas un tikai esot mītnes zemē, viņš varēs iesniegt jaunu pieteikumu studijām Latvijā.
"Mērķis ir piesaistīt motivētākos, piesaistīt kvalitatīvākos studentus. Un tādus, kuri atbrauc te jēgpilni darīt to, ko ir plānojuši – tātad, studijas."
Imants Bergs, kurš darbojas gan Augstākās izglītības eksporta apvienībā, gan vada biznesa augstskolu "Turība", pauž – šādi ierobežojumi ir atbalstāmi un samērīgi: "Nav iespējams 100% izvairīties no kaut kādām situācijām, bet šāda prasību celšana noteikti mazina šādus nelabvēlīgus gadījumus un tikai nostiprina Latvijas augstākās izglītības prestižu. Protams, ir jāskatās kādi konkrēti skaitļi būs tajos ierobežojumos, bet paši tie principi ir absolūti pieņemami."
Arī RTU problēmas jaunajos noteikumos nesaskata. "Mūsu redzējums sakrīt ar izglītības un zinātnes ministrijas redzējumu. Turklāt mēs kā augstskola ar katru gadu palielinām arī uzņemšanas prasības. Mēs palielinām uzņemšanas prasības gan ārvalstu studentiem, gan Latvijas studentiem. Mums ir gan matemātikas pārbaude, mums ir gan valodas pārbaude, mums ir intervijas, ko veicam ar ārvalstu studentiem. Līdz ar to mēs piesaistām studēt varošus un studēt gribošus ārvalstu studentus," saka Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektore Elīna Gaile-Sarkane.
Vienlaikus stingrākas prasības noteiktas arī pašām augstskolām. Tām turpmāk būs stingrāk jāvērtē potenciālie studenti. Un, problēmas var rasties tad, ja atbildīgo iestāžu vīzu atteikums pārsniegs 30%.
"Ja augstskolai iepriekšējā gada datos mēs redzam, ka šis atteikuma procents pārsniedz 30%, tad tai tiks liegts vispār aicināt studentus vismaz uz gadu. [Vai ir tādas augstskolās, kurām šis atteikuma procents ir tuvu šiem 30% vai varbūt jau pāri?-red.] Jā, un šādas augstskolas nav šajā labās prakses vienošanās."
Labās prakses vienošanās ir dokuments, kuru parakstījušas vairums Latvijas augstskolu, apņemoties ievērot godprātīgu ārvalstu studējošo atlases procedūra. Šajā sarakstā gan nav trešā aktīvākā ārvalstnieku piesaistītāja Latvijā – Rīgas Ziemeļvalstu augstskola, kas iepriekš bija zināma, kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola jeb ISMA. Iepriekš bija izskanējis, ka šajā augstskolā bijis viens no lielākajiem vīzu atteikumiem.
"Ja runā par potenciālajiem ierobežojumiem, tad mēs, protams, esam par saprātīgiem ierobežojumiem. Attiecībā uz vīzu atteikumu šeit ir tādas datu varbūt nesakritības, jo pēc mums esošajām datiem mums šie vīzi atteikumi ir ievērojami zemāki, nekā tas ir izskanējis publiski. [Tas nozīmē, ka zem 30%?-red.] Mūsu gadījumā, pēc mūsu aprēķiniem tie ir ap 12%."
Tomēr arī 12% ir daudz, jo, piemēram, RTU ik gadu esot vien daži vīzu atteikumi. Vienlaikus gan visas augstskolas solās pamazām virzīties uz ārvalstu studentu diversifikāciju – vairāk piesaistot Eiropas un OECD valstu studentus un samazinot trešo valstu studentu īpatsvaru.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
