Rundāles pils bez valsts atbalsta nespēs nomaksāt apkures rēķinus
Rundāles pils paredz, ka šoziem apkures rēķini vien pieaugs par aptuveni 300%. Muzejs bez valsts atbalsta galus savilkt nespēs.
Kopš pirmdienas Rundāles pils kurtuvē sācis dūkt gāzes apkures katls. Lai gan atsevišķās pils telpās temperatūra jau pagājušajā nedēļā bija nokritusies līdz nekomfortablajiem 14 grādiem, siltums pieslēgts vien šonedēļ. Tā mēģināts kaut nedaudz gāzi ietaupīt, jo jau tagad, pašā apkures sezonas sākumā, muzejam esot skaidrs, – šoziem rēķini pārsniegs budžeta iespējas.
"Sākotnēji jau bija bažas par gāzes piegādēm kā tādām, bet šobrīd izskatās, ka gāze mums būs. Jautājums gan, kā mēs par to samaksāsim. Ja mēs paskatāmies, tad uz cenu kāpuma rēķina tie varētu būt plus 300%."
Pērn pils kompleksa 14 000 kvadrātmetru plašo telpu apkurei tērēti aptuveni 120 000 eiro, šoziem apkures rēķini vien varētu sasniegt 400 000 un vairāk. Alternatīvu Rundālei neesot, arī senie siltumavoti nu jau vairs nestrādā.
"Nē, jo visas krāsnis, kas ir pilī nav apkurināmas, nav fiziski izmantojams. Tie ir eksponāti."
Turklāt muzejam neesot arī iespēju, kā siltumenerģiju būtiski ekonomēt. Valsts nozīmes kultūras pieminekli nedrīkst nedz siltināt, nedz arī vecos logus, caur kuriem mēdz svilpot vējš, nomainīt pret mūsdienīgiem pakešu logiem. Arī citi taupības risinājumi šeit neesot apsverami.
Atšķirībā no citiem lielajiem kultūras objektiem šāda vieta kā Rundāles pils nevar gāzi ekonomēt, krasi samazinot gaisa temperatūru. Unikālajiem muzeja eksponātiem nepieciešams īpašs mikroklimats, pretējā gadījumā tie var tikt sabojāti.
"Jā, muzejs ir vieta, kur nevar vienkārši atslēgt apkuri un aiziet, jo eksponāti prasa savu un ir jānodrošina gan temperatūra, gan mitrums. Temperatūra, protams, ideālie apstākļi ir 20 grādi, mēģināsim līdz 18 grādiem turēt. Tā, lai visiem labi."
Līdz ar to taupīt šobrīd var tikai uz attīstības rēķina. Un tas notiekot jau šobrīd.
"Mēs atsakāmies, piemēram, šajā gadā ir ļoti minimālas eksponātu iegādes un arī kapitālie remonti. Visa infrastruktūra tiek uzturēta minimālā apmērā, tā, lai viss ir darboties spējīgs, bet bez lielas attīstības."
Savukārt Kultūras ministrijā norāda, problēmai tai ir zināma un šoziem samaksāt apkures rēķinu problēmas varētu būt arī citām valstij piederošajām kultūras iestādēm. Risinājumi tiks meklēti, taču par tiem vēl lemjot.
"Mēs sekojam līdzi šo iestāžu finanšu plūsmai, skatāmies, kāda ir šo iestāžu maksātspēja veikt norēķinus par pakalpojumiem, sekojam līdzi arī šo iestāžu maksas pakalpojumu ieņēmumiem, tātad, monitorējam situāciju. Vienlaikus kopā ar Finanšu ministriju meklējam risinājumus situācijā, ja veidosies iztrūkums."
Kultūras ministrija arī aplēsusi, pie šā brīža cenām valstij piederošajām kultūras iestādēm apkures un elektrības rēķinu samaksai līdz gada beigām naudas pietrūkst, un valsts budžetā, visticamāk, būs jārod, 3,2 miljoni eiro.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
