Nacionālā apvienība ir piedāvājusi ar likumu noteikt tikai dažas profesijas, kurās prasība zināt krievu valodu būtu pamatota. Taču šai iecerei ir daudz kritiķu. Viņi uzsver – pirms kaut ko mainīt, jātiek skaidrībā, kāpēc nedarbojas spēkā esošais regulējums, kas jau aizliedz darbiniekiem nepamatoti prasīt krievu valodas zināšanas.
Lai stiprinātu latviešu valodu un novērstu diskrimināciju, no kuras cieš galvenokārt gados jauni darba meklētāji bez krievu valodas zināšanām, Nacionālā apvienība aicina mainīt Darba likumu.
Izmaiņas, kas Saeimā konceptuāli atbalstītas pirmajā lasījumā, paredz, ka prasība zināt krievu valodu būtu pieļaujama tikai augstskolu akadēmiskajam personālam, bibliotēku un arhīvu darbiniekiem, rakstniekiem, žurnālistiem un lingvistiem.
"Tā problēma, kuru mēs ar šo likumprojektu vēlējāmies novērst, ir būtībā tas absurds par divvalodību darba tirgū," norāda Saeimas deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība).
Likuma labojumus izskatot Saeimas komisijā, ieceri aizstāvēja vien retais.
Krievu valodu mēs varētu tā kā mēģināt tomēr izskaust ar normatīvajiem aktiem.
Turpretī vairums izmaiņas raksturoja kā nesamērīgas, jo ārpus saraksta palikušas vairākas citas profesijas, kurās bez krievu valodas neiztikt, piemēram, elektronisko mediju uzraudzīšanā. Oponenti arī vērsa uzmanību, ka ar likumu jau aizliegts darbiniekiem nepamatoti prasīt krievu valodas zināšanas, lai gan praksē tas nedarbojas.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras eksperte Paula Šmikuse norāda: "Mūsuprāt, tas būtu, ar ko ir jāsāk, meklēt iemeslus, tieši kāpēc piemērošanā ir problēmas, pirms tālāk virzīties ar likuma grozījumiem."
Arī Labklājības ministrijā uzskata, ka nebūtu pareizi likumā uzskaitīt konkrētas profesijas, kurās pieļaujama prasība zināt krievu valodu. Un ministrija būtībā piedāvā saglabāt spēkā esošo atrunu, ka prasībai zināt krievu valodu var būt objektīvs un pamatots iemesls.
Mūsu kopējā interese, protams, nav nekādā veidā ierobežot darba devēja tiesības attīstīt savu biznesu un nodrošināt savu izaugsmi, un tamlīdzīgi. Tas absolūti nav mērķis. Pamatideja bija novērst nepamatotu svešvalodu prasīšanu vai izvirzīšanu attiecībā uz vietējiem darbiniekiem, jo īpaši tad, ja tās darbības notiek Latvijas tirgū.
Pretrunīgā vērtējuma dēļ komisijas deputāti par iespējamajām izmaiņām šodien vēl nelēma. "Dodam laiku, lai sanāk darba grupa un šos jautājumus izdiskutētu, un šeit mums uz galda parādītos vismaz kaut kāds tāds, sauksim, kompromiss, puskompromiss, galīgs kompromiss," teica Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītājs Andris Bērziņš (ZZS).
Komisijas vadītājs uzskata, ka skaidrībai par jauno regulējumu jābūt līdz mēneša beigām, lai Saeimas sēdē par to varētu nobalsot pirms došanās vasaras pārtraukumā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
