Saeimas Juridiskais birojs izbrāķē ieceri aizliegt nepamatoti prasīt svešvalodu zināšanas no darba ņēmējiem
Trešdien, 3. oktobrī, Saeimas atbildīgajā komisijā turpinājās diskusijas par to, vai ar jauniem likuma grozījumiem būtu jāaizliedz darba devējiem prasīt no saviem darbiniekiem krievu valodas zināšanas, ja tās nav specifiski nepieciešamas viņu arodā.
Nacionāli noskaņotie deputāti uzskata, kas tas palīdzēs novērst diskrimināciju darba tirgū pret tiem jauniešiem, kuri krievu valodu neprot. Taču iebildumi ir ne tikai opozīcijai, bet arī Saeimas Juridiskajam birojam, jo iecerētās likuma normas esot uzrakstītas neskaidri, būšot grūti panākt, lai tās darbojas, turklāt tās daļēji dublēšot jau spēkā esošas likuma normas.
Likumprojektā, ko Saeimā šogad iesniedza Nacionālā apvienība, noteikts, ka darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi vai lietošanu, ja tas neietilpst tiešajos darba pienākumos. Un saziņā ar Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, darbinieks var izvēlēties izmantot tikai latviešu valodu, nebaidoties no darba devēja dusmām.
Nacionāļi satraukti, ka latviešu jaunieši bieži vien nezina krievu valodu, bet darba devēji to pieprasa, turklāt ne tikai jomās, kas saistītas ar tūrismu vai starptautiskiem pakalpojumiem. Tomēr Saeimas juridiskais birojs šodien atbildīgās Darba lietu komisijas sēdē pārmeta, ka grozījumi ir neskaidri un dublē jau likumā ierakstītās normas.
Nav saprotams, ko mēs saprotam ar valodu prasmi, – vai tā būs svešvalodas prasme vai dažādu valodu prasme, vai konkrēti valsts valodas prasme attiecīgā līmenī, tādēļ šeit ir daudz neskaidrību, kas ar šo domāts. Bet galvenokārt Juridiskais birojs uzsver, ka šis regulējums jau ir pašreiz spēkā esošajā likumā.
Likuma grozījumu iesniedzēji aizrādīja – pat ja aizliegums diskriminēt krievu valodu nezinošus jauniešus šobrīd netiešā veidā iekļauts likumā. Dzīvē gan tas nedarbojas.
Esmu mēģinājis pat pieteikties darbā, konkrēti, kur apkopējam ir prasītas krievu valodas zināšanas. Un prasīja tās zināšanas. Un tad es vērsos pie tiesībsarga, ka tā ir diskriminācija, ko viņš arī atzina.
Savukārt Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (Saskaņa) norāda: "Man ļoti patīk, ka NA deputāti sāk apmeklēt "SS" mājaslapu un meklēt darbu. Tas ļoti labi, varbūt viņi zina par reitingiem vairāk nekā mēs. Bet par to mēs runājām jau un noraidījām šajā komisijā. Es lūdzu neizmantot šodien saviem politiskajiem mērķiem darba likumu."
Arī darba devēji pievienojās grozījumu kritikai.
Jebkura papildu prasme attiecīgi palielina darbinieka kvalifikāciju un arī izmaksas, algas apmēru. Ir grūti iedomāties situācija, ka darba devējs prasa zināšanas, kuras darbā nevajag un ir gatavs par to maksāt vairāk kaut kādu mistisku iemeslu dēļ.
Jāatgādina gan, ka jau pirmajā lasījumā Darba lietu komisija Nacionālās apvienības rosinātos grozījumus izbrāķēja, bet parlamenta vairākums tik un tā nobalsoja par tiem. Tagad grozījumu autori sola tos, cik iespējams precizēt kopā ar Saeimas Juridisko biroju, bet tik un tā virzīt arī galīgai apstiprināšanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
