"Sajūtu vakariņās" darba devēji izprot cilvēkus ar invaliditāti
Lai labāk saprastu, kā jūtas cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem, darba devējiem, imitējot redzes, dzirdes un citu maņu trūkumu, bijusi iespēja izbaudīt pilnvērtīgu vakaru restorānā. Galvenais mērķis – ļaut darba devējiem saprast, ka arī cilvēks ar funkcionāliem traucējumiem spēj būt pilnvērtīgs darbinieks un viņu var algot pilnvērtīgam darbam.
Pirmais pārbaudījums vakariņu viesus improvizētajā restorānā sagaidīja jau pie ieejas durvīm – viesmīļi sanākušajiem izsniedza acu apsējus.
Uzdevums bija ar aizsietām acīm ne tikai atrast krēslu, bet arī iepazīties ar pie galda esošajiem kaimiņiem, kā arī saprast, kādi dzērieni ir glāzēs.
Kā nākamais izaicinājums – maltītes ieturēšana ar rokās uzvilktiem virtuves cimdiem, kuriem iekšā iestrādāti dēlīši, tādējādi ļaujot iejusties to cilvēku ādā, kuriem roku un pirkstu kustības nav pilnvērtīgas.
"Ar kreiso roku dakšu turēju, ar labo kustināju roku var teikt. Pirksti ta nestrādā. Sapratu, ka visi pirkstiņi ir vajadzīgi," norāda "Sajūtu vakariņu" dalībniece Marika.
Kā trešais pārbaudījums klātesošajiem bija dzirdes traucējumi – uzdevums šķietami vienkāršs – ar austiņās skanošu troksni jāpasūta deserts.
Visa vakara gaitā cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem dalījās pieredzē par to, kā viņiem izdodas iekļauties darba tirgū, kā arī sarunās tika kliedēti dažādi mīti par to, ko var vai nevar paveikt šādi cilvēki. Daļa uzrunāto darba devēju neslēpj, ka kolēģi ar invaliditāti viņiem jau ir, bet citi šeit ieradušies tieši tādēļ, lai saprastu – kas jādara, ja grib šādu cilvēku algot.
"Mūsu uzņēmumu nesen iegādājās britu uzņēmums, tādēļ mēs Latvijā ļoti aktīvi izsveram iespējas, kā mēs padarām mūsu vidi pieejamu visiem, mums ir jauns birojs, kuru speciāli iekārtojām cilvēkiem ar kustību traucējumiem, viņi var uz vietas nākt, ja vēlas," norāda SIA "Nordigen" operacionālā vadītāja Arta Abāšina.
"Mēs ļoti cītīgi mēģinām izzināt, kādas ir tās vajadzības, lai parūpētos gan par apmeklētājiem, gan domātu par to, ka nākotnē varētu sadarboties ar cilvēkiem ar dažādiem izaicinājumiem arī darba un kolektīva ziņā," skaidro "Rīgas cirks" valdes locekle Māra Pāvula.
Cilvēki ratiņkrēslā var būt galdnieki, mākslinieki un veikt visdažādākos ar IT jomu saistītus darbus. Savukārt, neredzīgos var iesaistīt dažādu pakalpojumu sniegšanā, tostarp, rehabilitācijā.
"Vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem ir ļoti saasināta valodas uztvere un attīstīta sīkā motorika, viņi var veidot dažādus rokām darināmus darbiņus un veiksmīgi strādāt ar tekstiem, kā tas ir šobrīd, ka ir runas sintēzes programmas, kas izlasa to, kas ir datorā un cilvēks var veiksmīgi tekstu apstrādāt," skaidro Rīgas Vājredzīgo un neredzīgo biedrības "Redzi mani" valdes priekšsēdētāja Līga Ķikute.
Neviens nenoliedz, ka darba devējiem noteikti būs dažādi izaicinājumi, algojot cilvēkus ar invaliditāti, taču lielākoties šķēršļi nav nepārvarami un vajag tikai uzdrīkstēties. Vienlaikus darba devēji pauž – CV no cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem viņiem nav nemaz tik bieži.
"Tā komunikācija uz abām pusēm neaiziet – darba devēji baidās ņemt cilvēkus ar invaliditāti darbā dēļ aizspriedumiem un nezināšanas. Cilvēks ar invaliditāti nepiesakās darbam vai baidās vai nav pārliecinās, baidās, ka kaut ko nemācēs, ka būs komunikācijas problēmas," norāda Latvijas Paralimpiskās komitejas sociālo mediju speciālists Kaspars Kalvītis.
Dati liecina, ka kopumā Latvijā ir nodarbināti nedaudz vairāk par 40% cilvēku ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
