Sala postījumi maijā: vai šogad varam palikt bez pašmāju augļiem?

Lai novērtētu sala radītos bojājumus, kas notika pašā maija sākumā, Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti izbrauc uz laukiem. Tā piemēram, dienesta speciāliste Anitra Lestlande veica apsekojumu Ādažu novadā pie zemnieka Daiņa Sprindžuka, kam pusotra hektāra platībā ir augļu koku dārzs.

Aukstuma postījumi Ādažu novadā vairāk ir redzami tieši ķiršiem, konstatē dienesta speciāliste un pats zemnieks, jo to lielākā daļa maija pirmajās dienās jau sāka ziedēt. Vairāk paveicies ābelēm.

Dainis Sprindžuks

zemnieks

Neatvērts un pumpurā esošs zieds panes zemāku temperatūru.

Taču pagaidām vēl nevar pateikt, cik būtiska aukstuma ietekme ir bijusi ābelēm, ķiršiem, plūmēm un citiem augļu kokiem. Tas kļūs skaidrs pēc desmit dienām.

"Kad nozied un aizmetņi parādās, tad jau redz," norāda Sprindžuks.

Visā Latvijas teritorijā salā radītos bojājumus vizuāli vairāk var redzēt skābiem un saldiem ķiršiem, uzskata Valsts augu aizsardzības dienestā. Taču šobrīd tiešām pāragri spriest par aukstuma postījumu apmēru.

Anitra Lestlande

Valsts augu aizsardzības dienesta pārstāve

Mēs nevaram vienotu spriedumu teikt par visu Latvijas teritoriju, jo katrā dārzā situācija var būt atšķirīga. To ietekmē konkrētā dārza atrašanās vieta, tā mikroklimats, mikroreljefs. Bet prognozes ir optimistiskās. Nevarētu teikt, ka Latvija šogad paliks bez augļiem.

Pēc nedēļas, ceturtdien un piektdien, iespējams, jauns aukstuma vilnis, kas atkal var skart augļu kokus un ogulājus, telefonintervijā LNT raidījumam "900 sekundes" apstiprināja meteoroloģe Laura Krūmiņa. Tikmēr šādi aukstuma periodi ietekmē kaitēkļu attīstību, jo aprīļa beigās siltā laika ietekmē visi kaitēkļi vienlaikus bija pamodušies.

Salnu vilnim ir arī šis tas pozitīvs, jo aukstums apturējis straujo kaitēkļu attīstību. Iespējams, ka daļa no tiem pat ir nosalusi.