Satraucoša tendence: aizvien mazāk bērnu ir iespēja apgūt peldētprasmi
Ūdenstilpju Latvijā ir daudz, taču atpūsties pie tām aizvien neprotam. Šādu ainu rāda jaunākais pētījums par iedzīvotāju peldētprasmi. To pēc pieciem gadiem atkārtoti veikusi biedrība "Peldēt droši". Un par būtiskiem uzlabojumiem diemžēl runāt nevar.
Aizvien vairumam iedzīvotāju peldēšanas iemaņas ir nepietiekamas. Tas atainojas arī drūmajā statistikā. Latvijā ik gadu vidēji noslīkst vairāk nekā 120 cilvēku.
Jaunākā aptauja rāda, ka vairāk nekā 70% iedzīvotāju šīs prasmes ir nepietiekamas.
Slīkšanas problēma Latvijā ir aktuāla gadu no gada, un mums jau ilgāku laiku jāsadzīvo ar neglaimojošo slīcēju lielvalsts statusu. No 2013.-2023. gadam Latvijā noslīkuši 1420 cilvēki. No tiem 1106 vīrieši un 314 sievietes. Vidēji katru gadu ūdenī dzīvību zaudē 129 cilvēki, un diemžēl arī šis gads iesācies traģiski – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izcēlis jau 52 noslīkušos.
Dati gan rāda – pat 60% noslīkušo bijuši alkohola reibumā. Taču par labu situācijai nenāk arī mūsu iedzīvotāju vājās peldētprasmes un zināšanas par drošību pie un uz ūdens.
Latvijas iedzīvotāju peldētprasme aizvien ir kritiska
Dati rāda, ka tikai 5% pieaugušo savas peldētprasmes vērtē kā teicamas, savukārt 32% uzskata, ka peld labi, proti, šie iedzīvotāji ir pārliecināti, ka bez aizelsas spēj nopeldēt 200 metru.
Vai iedzīvotāju atbildēm varam pilnībā ticēt, eksperti saka – drīzāk nē, un pieļauj, ka patiesā aina ir vēl sliktāka. Absolūtais vairums aptaujāto norādījuši, ka peldēt iemācījušies pašmācības ceļā, kas teju vienmēr rada mānīgu pašvērtējumu.
Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs norāda: Tie, kas saka, ka ir iemācījušies pašmācības ceļā vai no vecākiem, tur mēs redzam, ka viņu pašvērtējums ir augstāks nekā reālās prasmes. Un tā ir diezgan liela problēma. Ja mūsu prasmes un pašvērtējums atšķiras, mēs apdraudam paši sevi un nokļūstam dzīvībai bīstamās situācijās."
Savukārt biedrības "Peldēt droši" dibinātāja Zane Gemze pauž: "Un to mēs redzam, strādājot brīvprātīgo uzraugu programmā, ka cilvēki atnāk un saka – kas tad tur ir nopeldēt 200 metru. Vakar, kad mēs tiešām viņiem likām to darīt, viņi bija šokā, viņi saka – vēl divi apļi? Jā, jūs tikko nopeldējāt tikai 50 metrus."
Turklāt aptauja atklājusi vēl kādu ne pārāk iepriecinošu ziņu – arvien mazāk bērnu apgūst peldēšanu. Ja pirms pieciem gadiem 29% skolēnu bija iespēja regulāri mācīties peldēt, tad šobrīd tie vairs ir tikai 23% bērnu.
"Mēs zinām arī vairākus konkrētus faktus, ka ir pašvaldības, kas tiešām ir samazinājušas šo apmācību apjomu saviem bērniem. Šis, manuprāt, ir vistraģiskākais secinājums. Un tas nesīs ilgtermiņa sekas, attiecībā uz bērnu drošību un vispār sabiedrības drošību uz ūdens," bilst Platonovs.
Savukārt Gemze norāda: "Peldētprasmes ir reāli dzīvību glābjoša prasme, un tā ir jāapgūst, tāpat kā braukšana ar riteni, tāpat kā braukšana ar automašīnu. Un, ja ar riteni mēs varbūt kaut kā tiekam galā ar mammas un tēta palīdzību, tad ar automašīnu mums tas neizdodas, jo to mums apmāca instruktors. Un es gribētu teikt, ka peldēšana ir tieši tajā kategorijā."
Speciālisti vērš uzmanību, ka diemžēl ik gadu ūdenī dzīvību zaudē arī vidēji septiņi bērni. Turklāt vecumā no viena līdz četriem gadiem noslīkšana statistiski pat ir visbiežākais ārējais nāves cēlonis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
