Sausuma dēļ mežos nabadzīga sēņu un ogu raža
Sauso laiku nomainot lietum, mežos sākušas parādīties gailenes. Meža velšu uzpircēji gan norāda – to aizvien ir gaužām maz.
Uzpircēji norāda, ka gailenes daudzviet ir teju vai deficīts un daudziem lauku iedzīvotājiem izpaliek ierastais vasaras piepelnīšanas avots – sēņu ir vien tik daudz, lai sanāktu mērcītei.
Indra Rode Valmieras novada Matīšos vada uzņēmumu, kurš ogas un sēnes iepērk jau vairākus gadus, taču tik mazu klientu interesi par meža velšu nodošanu, kā šajā vasarā, viņa nav novērojusi sen. Lai arī iepirkuma cenas šogad ir augstākas nekā pērn – šīs nedēļas vidū gailenes iepirka par apmēram pieciem eiro, bet mellenes par diviem līdz trim eiro kilogramā, klientu nav daudz, jo Vidzemes meži ir tukši.
"Nav jau jēga cenu kāpumam, ja tā oga nav. Nav jēgas cenu celt griestos, ja viņas nav šā vai tā. No meža ogām, mellene ir laimes spēle, kas atrod, tas atrod, kas neatrod, tas neatrod. Gailenes šobrīd, ir kaut kas salijis, tad ceram, ka uz rudens pusi kaut kas nedaudz parādīsies."
Nedaudz labāka situācija, tomēr arī ne tāda, kā cerēts, šogad esot arī Kurzemes mežos.
SIA "Summus" valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdmanis norāda: "Teikšu, kā ir, ogu, salīdzinot ar citiem gadiem, ir samērā maz. Tās ogas, kas varētu nonākt pie mums pārstrādē, līdz mums praktiski nenonāk, jo lielākais daudzums nonāk tirgos."
Uzņēmējs cer, ka bagātīgāka raža būs gailenēm, taču to varēšot novērtēt nedaudz vēlāk. Tomēr jau tagad novērojama cita problēma – šogad trūkst meža velšu lasītāju. Arī iedzīvotāji sarēķinājuši, ka šobrīd ejot mežā, tik labi kā citus gadus, nopelnīt nevarēs.
"Daudzi tam ir atmetuši ar roku tagad, nedarīs to. Ļoti lielai cilvēku masai, kas dzīvo laukos, tas arī bija viens no tādiem piepelnīšanās veidiem, gan bērniem, gan pieaugušajiem, kam nebija darba. Cits atkal gāja prom no darba, jo varēja vairāk uz ogām nopelnīt, bet šogad situācija ir pilnīgi savādāka.
Turklāt šajā sezonā ogu iepirkšanai atmetuši ar roku arī daudzi uzpircēji, tādēļ iedzīvotājiem ir arī grūtāk atrast vietu, kur salasīto pārdot. Pieņemšanas punktu trūkums turklāt tāds, ka lauku ļaudis nodošanas vietas meklē pat citos novados.
"Cilvēki ogas lasa un zvana no tās pašas Kurzemes un Latgales, bet nav kur viņas nodot, jo uzpirkšanas punkti nestrādā. Tad citreiz pat lūdzas, mēs lasīsim trīs dienas, brauciet pakaļ, bet mēs jau arī katram spainim nevaram aizskriet pakaļ. Nestrādā uzpirkšanas punkti, acīmredzot, viņiem nav izdevīgi šogad," saka Rode.
Šogad uzpirkšanas punktus neatvēra arī viens no lielākajiem meža velšu uzpircējiem Vidzemē – SIA "Saarbery". Ja ogu un sēņu nav gana daudz, mazāk riskanti esot nestrādāt.
"Šogad mēs vispār neiepērkam mellenes, jo viņas nav. Tad, kad viņas ziedēja, bija ne tikai salnas, bet sals līdz pat -7 grādiem. Interese ir, zvanīt jau piezvana, bet, kad pajautā: esat salasījis? Nē, nav. Pēc dienas pazvana, pajautā, cik tad salasīja? Tiešām nav, ko salasīt. Paši sev var knapi salasīt."
Vienlaikus uzņēmēji vēl cer, ka laba būs rudens ogu raža. Šā brīža prognozes liecina, ka šīs vasaras netipiskie laikapstākļi būs ļāvuši bagātīgi saaugt brūklenēm un dzērvenēm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
