Sena pētījuma ietvaros sver un mēra piebaldzēnus: kā 90 gadu laikā mainās cilvēks

Šonedēļ līdz pat svētdienai Rīgas Stradiņa universitātes pētnieki mērīs, svērs un dažādi citādi pētīs Vecpiebalgas apkaimes iedzīvotājus.

Antropoloģiskajā pētījumā piedalās arī kāda deviņdesmitgadīga kundze, kura pirmsskolas vecumā tika uzmērīta tālajā 1936. gadā. Tagad viņa ar pirmo numuru dodas kabinetā pie Stradiņa universitātes pētniekiem.

Vecpiebalgas vidusskolas gaitenī pētnieku iedoto anketu aizpilda arī citi apkārtnes iedzīvotāji.

Anketu aizpilda arī Pēteris, kurš formāli esot blakus novada iedzīvotājs, bet sevi uzskata par patiesu piebaldzēnu: "Šeit es mācījos skolā, bet dzimis esmu kaimiņu pagastā, Madonas novadā. Taču visa dzīve ir stingri saistīta ar šejieni, turklāt agrāk arī bija robežas, kas ir mainījušās."

Savu rindu, lai dotos iekšā pie pētniekiem gaida arī citi apkārtnes iedzīvotāji, kuru radinieki esot piedalījušies iepriekšējā teju 90 gadus senajā pētījumā.

"Es šeit gan esmu ieprecējusies, bet vīramāte ir mērīta pirmajos mērījumos. Tagad mēs visa ģimene esam ieradušies, lai parādītu, kā mainījusies Vecpiebalgas tauta," saka Gunta.

Pēc anketu aizpildīšanas sanākušie sāk veikt praktiskos mērījumus. Viens no pirmajiem tiek noteikts asinsspiediens, tad nākamais tiek mērīts plaušu tilpums, kopumā tiek veikti vairāk nekā desmit mērījumu, skaidro pētījuma vadītājs.

"Kādas ir Piebalgas novadā iedzīvotājiem plaušu funkcionālais stāvoklis, tā ir maz pētīta lieta Latvijā. Asinsspiediens, pulss – tas jau biežāk pētīts. Piemēram, ķermeņa simetriskums, maz pētīts pieaugušajiem. Pēdu stāvoklis, tas vai cilvēki nēsā pēdai atbilstošus apavus, ļoti maz pētīts Latvijā. Tās ir lietas, kurām mēs gribam pievērst uzmanību," skaidro RSU profesors, zinātniskais vadītājs Jānis Vētra.

Salīdzinot ar 1936. gadā veikto pētījumu, mūsdienās mērījumi būs pamatīgāki. Piemēram, tiek izmantots 3D skeneris, kas uzņems cilvēka digitālo dvīni.

"Mēs varam iemūžināt cilvēka virsmu digitāli, veidot cilvēku modelīšus. Tie dod iespēju attālināti veikt mērījumus, ja tiek nolemts kaut ko pārmērīt, kas nav izmērīts uz vietas," skaidro "Cast print" pārstāvis Jānis Oliņš.

Antropoloģiskā pētījuma laikā no piebaldzēniem ņem arī asinsparaugus. Tos izmantos viņu ģenētiskā materiāla pētīšanai. Daudzos datus Rīgas Stradiņa universitāte saglabās un cerams turpinās piebaldzēnu mērījumus vēl pēc deviņdesmit gadiem.