Sešus gadus vēlāk… Jaunais latviešu programmētājs ASV piepilda savu sapni

2020. gadā Ansis Gustavs Andersons kļuva par pirmo Latvijas pusaudzi, kurš Eiropas jauniešu informātikas olimpiādē izcīnīja zelta medaļu. Taču tas bija tikai sākums. Pēc Druvas vidusskolas absolvēšanas viņš izcīnīja arī zeltu Pasaules informātikas olimpiādē, papildinot savu godalgu kolekciju ar augstāko iespējamo apbalvojumu.

"Ilgu laiku bija tas mērķis, ļoti gribējās to zeltu! Pasaules olimpiādē ir piecas stundas, kurās atrisināt trīs uzdevumus. Tur ir daudz darba tajās piecās stundās jāizdara – ir jāspēj ātri risināt un ir jāspēj zem tā spiediena ātri risināt. Tās tēmas, kas ir jāzina, ir ļoti ierobežotas, ir vienkārši jāmāk ļoti labi rakstīt kodu un ātri. (TV3: Respektīvi, programmēt, ja?) Jā! Tas tiešām atver tās durvis. Protams, arī sudrabi ir ļoti maz pasaulē, katru gadu ir 90 sudrabi, bet zelti ir tikai 30. Tas ir tiešām liels prestižs to dabūt," saka Ansis.

Daudzi topošie programmētāji sapņo par studijām ASV Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā. Tāds bija arī Anša sapnis, taču nedaudz to aizkavēja nokavētie pieteikšanās termiņi.

Viņš stāsta: "Tas, ka es nokavēju to termiņu, tas to sapni – aizbraukt uz Masačūsetsas institūtu tehnoloģijās, protams, neapturēja. Tā ir atzīta kā numur viens pasaulē programmēšanā. Tā ir numur viens vairākas kategorijās, bet nu programmēšanā, par to nav debates – tā ir numur viens. No turienes ir nākuši tik daudz dažādi algoritmi, kas visur tiek pielietoti. Tie ir radušies no Masačūsetas universitātes tehnoloģijās, daudzām programmām ir MIT licence, nu, kas burtiski nozīmē to, ko nozīmē – MIT."

Ansis gadu studēja datorzinātnes Latvijas Universitātē un tad veiksmīgi startēja uz Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu. Nupat aizvadītais pirmais mācību gads Amerikā. Tur viņš apgūst mākslīgo intelektu un lēmumu pieņemšanas metodes. Slodze – liela, izaicinājumu netrūkst, bet Ansim tas patīk.

"Šajā otrajā semestrī es ņēmu praktiskākus kursus. Viens, ko es paņēmu, bija robotikas kurss – mums bija mašīna ar radaru un sensoriem, un mums bija jāprogrammē lokalizācija, lai viņa braukā pa to pagrabu un dažādas prasības izpilda," saka Ansis.

Viņš turpina: "Vissmagākais kurss, ko es paņēmu, bija paralēlā programmēšana tagad pavasarī, un tas bija, ko es nespēju. Es izlasīju otro mājas darbu un es nevienu uzdevumu nespēju atrisināt. Es pēc tam runāju ar citiem studentiem, kuri arī sacensību programmēšanā ir medaļnieki un viņi teica, ka viņi visi kopā ir risinājuši vienu uzdevumu, profesors ir padomus iedevis, bet viņi tik un tā nav varējuši atrisināt. Masačūsetsas institūtā ir tā, ka, ja es neaizeju uz divām lekcijām, es varu uz šo kursu vienkārši padoties, jo es viņu nespēšu."

Taču nupat Ansis sācis pusslodzes darbu Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā: "Es plānoju to savienot ar studijām arī. Nodaļa ir par kristalogrāfiju. Doma ir, ka ķīmijā molekulas izveido kristālu, tas var atspīdēt ar starojumu un iegūt tā kā bildi no tās molekulas, un tas, ko mēs risinām, ir metodes, kā no tās bildes uzzināt to molekulu, bet tas, ko mana nodaļa risina, ir tas, kā no nepilnas bildes uzminēt to molekulu."

Studiju maksa  Masačūsetsas  Tehnoloģiju institūtā pārsniegtu 360 000 dolāru, taču, pateicoties izcilajiem sasniegumiem starptautiskajās olimpiādēs, Ansim piešķirts ievērojams finansiālais atbalsts. Ceļš līdz pasaules informātikas zeltam un prestižajām studijām nesākās ar sarežģītiem algoritmiem. Tas sākās ar vēlmi vienkārši izmēģināt.

"Es vēl teiktu, ka vajag daudz projektus darīt pašam priekš sevis. Kaut vai kādu mājas lapu uztaisīt, vai, ja patīk roboti, tad vajag vienkārši kaut kādu pašbraucošu robotu pašam arī uztaisīt. Jo tas viss tik ļoti noder tad, kad mēģina pieteikties kaut kam nākotnē! Un tā arī vienkārši daudz noderīgas zināšanas var iegūt," saka Ansis.

Kur mēs Ansi satiktu vēl pēc sešiem gadiem? Visticamāk, industrijā, nevis pētniecībā. Un, visticamāk, Eiropā, nevis Amerikā. Lai gan jau tagad vairākas ASV tehnoloģiju kompānijas viņam piedāvājušas vasaras praksi.