Siguldā tapis "Žuļiku muzejs", kur var iepazīt, kā Latvijā tiek apkarota maluzvejniecība

Siguldā, pašā Gaujas malā, jau vairākus gadus ir izveidots Plostnieku muzejs, taču tagad tam blakus tapusi jauna ekspozīcija, kam dots nosaukums – "Žuļiku muzejs". Nosaukums, protams, interpretējams dažādi, taču šeit ar "žuļikiem" domāti maluzvejnieki, bet pats muzejs stāsta, kā pēdējās desmitgades ar tiem cīnījušies Dabas aizsardzības inspektori.

"Žuļiku muzeja" saimnieks ir leģendārais Gaujas Nacionālā parka reindžers Māris Mitrevics. Muzeja nosaukumam viņš iedvesmojies no pagājušā gadsimta, kad vides inspektori visus likumpārkāpējus sauca vienā vārdā – "žuļiki": "To veidu jau ir ne gluži bezgala, bet seši, septiņi: mežos koku zagšana, ugunskuru kurināšana, maluzvejniecība, malumedniecība, šī ir tikai viena daļa."

Muzeja ekspozīcija gan veltīta nevis maluzvejniecībai, bet gan cīņai pret to. Tajā apkopoti dažādi spilgti stāsti par to, kā vides inspektoriem izdevies apturēt un aizturēt maluzvejniekus, tāpat aplūkojami dažādi konfiscētie nelegālie zvejas rīki: tīkli, ķeseles, lielā skaitā arī zivju duramie žebērkļi.

"Šis ir unikāls eksemplārs. 1975. gads, mēs ejam gar Egļupi, mums uguns nav, bet redzam uguntiņu upē. Noņēmām vecim šādu te, zivis viņai tai brīdī nebija. "Šrubis", grīdas "šrubis"! Un džeks bija no Vangažiem, uzvārdā Ivanovs, labi atceros, tādēļ šis tika nosaukts par I.V.1 – Ivanovs Vangaži 1, tāpēc, ka vienīgais pasaulē," stāsta Māris.

Pieredzējušais dabas sargs saka, – par maluzvejnieku izdomu var tikai brīnīties. Muzejā uzmanību pievērš kāda divvietīga gumijas laiva, kas aprīkota ar akumulatoru, vadiem un zivju ķeseli: "Kad redz, ka kaut kur ir zivis, tad ieslēdz šo podziņu, tad no akumulatora iet strāva uz īpašu ietaisi, iet vēl viens vads no turienes uz šo zivju ķeseli. Veidojas kaut kāds lauks, kurā zivis klausa elektriskai pavēlei, un, kad to pogu sāk spaidīt, tad viņas nāk tuvumā tai ķeselei. Te jābūt inženierim, lai to izdomātu. Vīriem, neesot inženieriem, strādā "štuks"."

Mitrevics saka, viņam neesot bažu, ka tagad uz muzeju nelikumībām iedvesmoties nāks arī tie, kuri zivis ķer neatļauti, jo visas muzejā apskatāmās metodes ir senas kā pasaule. Turklāt viņš vērtē – tie, kas zivis ķer nelegāli, uz muzejiem nenāk: "Man vērojums, ka tie, kas ķer zivis vairumā gan ar žebērkli, gan elektrību, aiziet tūlītējā pēc iespējas ātrākā naudā un  šņabī. Var saukt to par biznesu par šņabošanu."

Tikmēr Valsts vides dienestā norāda, maluzvejniecības apjomi Latvijā turpina samazināties, lai gan nevar teikt, ka šis rūpals ir pilnībā izskausts. Pērn par zivju nelikumīgu ieguvi tika piemēroti sodi teju 30 000 eiro apmērā un izņemti gandrīz 1500 dažādu nelegālo zvejas rīku. Tas gan ir četras reizes mazāk nekā pirms 10 gadiem.