Siguldas pilsētas trasē notiek Baltijas kauss slēpošanā

Baltijas kausa slēpošanas distances Siguldas nogāzēs šodien pulcēja dalībniekus, sākot jau no 12mit gadu vecuma.

"Šis ir vairāk paredzēts sportistiem, kas nedaudz nopietnāk nodarbojas un ikdienā trenējas – šobrīd ir grupas sacensības un masters un para grupai, bet vakar un aizvakar notika starptautiska līmeņa sacensības, kas ir vēl pieaugušākiem un vēl profesionālākiem," stāsta Latvijas Slēpošanas federācijas valdes loceklis Daniels Fogelis.

Par spīti tam, ka īsta ziema pie mums ir vien divas nedēļas un vienu no Siguldas posmiem nācās pat pārcelt uz Igauniju, kopumā šī sporta veida popularitāte tikai pieaug.

"Ar katru gadu paliek nedaudz vairāk, to varam redzēt "Vilciņu" kausa sērijā, kur startē mazi bērni 7, 8, 9 gadi un tur dalībnieku skaits mirkļiem tuvojas pie 200," stāsta Fogelis.

Par to kāda šodien ir trase, Leonards atbild: "Riktīgi laba, ātra izskatās un esam gatavi."

Par to vai ir satraukums pirms starta, Madara un Paula apstiprina: "Protams, vienmēr ir bišķi, bet mēs to izdodam ārā ar dejošanu."

"Ideālas, fantastiski, var izvēdināt galvu kārtīgi, aizmirst visu, kas bijis pa nedēļu," priecājas Ingrīda un uz jautājumu, vai latvieši ir slēpotāju tauta, atbild: "Noteikti, bez šaubām, viņi ir visur daudz visur kalnos Alpos pilns ar latviešiem."

Kopumā slaloma disciplīnā šodien devās vairāk nekā 140 dalībnieku.

Par to, kā veicās šodien, Maija Ciegura nosaka: "Nu normāli pirmā, bet nu brauciens nebija baigi labs. Par to, kas nogāja ne tā, Maija skaidro: "Mīksts sniegs un nevar tā asi nokantēt ar slēpēm."

Karolaina un Agate stāsta: "Nu tā vidēji pie otrā zilā mietiņa tāds kritiens un tur sāk kavēties. Par to vai trase ir sarežģīta, meitenes nosaka: "Nu diezgan, ir bijušas vieglākas trases."

Pirmo reizi slēpošanas federācija sacensībās iekļāvusi arī paraslēpošanas disciplīnu.

Kā vienīgais dalībnieks tajā šoreiz startē Mārtiņš Oliņš – pirmais Latvijas parasportists, kuram izdevies iegūt kvalifikāciju mūsu valsts pārstāvēšanai arī starptautiskās sacensībās.

"Man bija tā iespēja izmēģināt kalnu slēpošanu un es iemīlēju viņu, jo tas ir veids kā mīlēt ziemu, jo ziemā tiem, kas ir ratiņkrēslā, ir diezgan grūti baudīt ziemu, ziemas apstākļus, pārvietoties, bet tieši slēpošana gan distanču , kalnu, ir tās kā tu vari izbaudīt, būt ārā, svaigā gaisā," stāsta para kalnu slēpotājs Mārtiņš Oliņš un piebilst: "Kā jebkurš sports ir ar savām niansēm, savām sarežģītības pakāpēm, bet nevajag baidīties. es pats brīžiem baidos no tiem augstumiem no tiem stāvumiem, bet tas ir adrenalīns, ātrums, patika un nevajag baidīties ne no augstuma, ne aukstuma ar "k" burtiņu."

Noslēdzošais sacensību posms paralēlajā slalomā gaidāms rīt.