"Viens no svarīgākajiem mūža darbiem," par dziesmu svētkiem veltīto filmu teic Īvāns
Filma pirmizrādi piedzīvoja pirms dažām dienām. Tā stāsta par pirmajiem Vispārējiem latviešu dziedāšanas svētkiem, kas notika vairāk nekā pirms 150 gadiem.
Vaicāts, kādas sajūtas Īvānam ir pēc pirmizrādes, viņš norāda, ka brīnišķīgas. "Es jau filmas atklāšanā teicu, ka ir izdarīts, īstenota misija," atbildēja Īvāns.
"Starp visiem mana mūža darbiem šis ir viens no svarīgākajiem. Salīdzināms pat ar balsojumu 4. maijā par Latvijas neatkarību. Jo tā bija tā Latvijas stāsta daļa, kas ir vajadzīga mūsu kolektīvajā atmiņā, lai mēs eksistētu. Kā teica viena no skatītājām: "Vai, cik es esmu lepna par Latvijas tautu!"
Īvāna ieskatā, filmu gan nevar vērtēt pēc kinematogrāfiskiem kritērijiem. Jaunieši, kas to bija skatījušies, esot teikuši, ka viņi ko tādu latviešu modernajā kino nav redzējuši. "Filma būtībā ir veidota kā piemineklis mūsu nācijas tēviem," skaidro Īvāns, piebilstot, ka tas ir episks darbs, kas parāda, kas uz pasaules vēstures skatuves izveda latviešu tautu. Tāpat parāda latviešu spēku.
"Viena skatītāja man teica: "Esmu šodien atnākusi melnā tērpā, ievēlēts Tramps ASV." Bet tad viņa teica: "Tas ir nieki, jo mums tagad ir šī filma. Ar to norāda, ka viss ir atkarīgs no mums pašiem," atsauksmi par filmām dzirdējis Īvāns.
Viņš uzskata, ka filma ir par latviešu tautas piedzimšanu. Tāpat kā Trešajā atmodā, kad būtisks bija Baltijas ceļš, toreiz pirmais simboliskais notikums bija tad, kad latviešu tautas sanāca kopā, notika pirmie vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki.
Īvāna uzdevums, strādājot pie filmas, esot bijis gādāt par vēsturisko fonu. Sižetisko līniju izstrādājis Māris Martinsons. Tolaik bija cīņas iezīmes starp topošo latviešu tautu, kas atsaucās eiropeiskām vērtībām un Krievijas impēriju, kas mēģināja "vilkt atpakaļ" un rusificēt. "Tas sasaucas ar mūsdienām," svarīgo vēsturisko fonu skaidro Īvāns.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
