Lai arī vienkopus nav pieejami jaunākie dati par vardarbību skolās, pērn Valsts kancelejas pasūtītajā pētījumā atklāts, ka katrs ceturtais skolēns piedzīvojis fizisku vardarbību, savukārt emocionālā vardarbība skolas vidē ir vēl jo izplatītāka – to izjutusi gandrīz puse skolēnu.
Izplatīts ir arī bulings digitālajā vidē. Par pāridarījumiem arvien biežāk ziņo arī Bērnu aizsardzības centram, kas pērn vadījis krīzes intervenci 15 ļoti smagos fiziskas un seksuālas vardarbības gadījumos skolās.
"Arī mums ir bijuši gadījumi un ziņojumi par seksuālu vardarbību arī pirmsskolas izglītības iestādēs un sekojoši visās pārējās vecuma grupās. Pēdējos mēnešos mēs vardarbības intervences nodaļā un pa bērnu uzticības tālruni esam saņēmuši vairāk ziņojumu par seksuālas vardarbības gadījumiem. Bet šie ziņojumi, kas parādās vairāk, tos var interpretēt kā pozitīvu ziņojumu tajā ziņā, ka sabiedrība vairāk māk atpazīt un redz iespējamu vardarbību un reaģē."
Bērnu aizsardzības centrs arī izstrādājis algoritmu, kā pareizi rīkoties, ja skolā notikusi vardarbība. Taču secināts, ka bieži vien klupšanas akmens ir vāja sadarbība starp skolu un agresīvā bērna vecākiem. Tā šodien izskanēja Saeimas Cilvēktiesību komisijas sēdē.
Apritējis tieši gads, kopš skolu direktoriem ir tiesības problemātiskos skolēnus no skolas faktiski izslēgt, nosakot attālinātas mācības uz vienu mēnesi. Šobrīd ministrija apkopo datus, cik daudz skolu šādu praksi īstenojušas.
Taču jau tagad speciālisti norāda uz pamatīgiem caurumiem. Prakse rādot, ka agresīvie skolēni atgriežas klasē uz dažām dienām, un atkal ar direktora rīkojumu tiek sodīti ar attālinātajām mācībām.
"Kad viņi ierauga, ka viņi var nemācīties un ka viņi var būt ārpus skolas, viņiem nemaz negribas atpakaļ uz skolu. Tajā brīdī tas ir milzīgs zaudējums sabiedrībai, un tas ir arī drauds sabiedrībai. Jo, ja šis jaunietis nonāk uz ielas un sapinas ar dažādām kompānijām, tad Izglītības ministrijas problēma kļūst par Iekšlietu ministrijas problēmu."
Arī Bērnu aizsardzības centrā norāda – uz laiku izslēdzot pusaudzi no skolas, problemātiskā uzvedība pati no sevis nemazinās. "Tas ir īstenībā sociālā dienesta atbildībā skatīties, kas notiek ģimenē tā mēneša laikā, vai tiek radīta tā vide, kuras dēļ viņš tika atstādināts, proti, novirzīts uz attālinātajām mācībām, vai tā uzvedība tiek kaut kādā veidā koriģēta," teic Cekulis.
Lai izskaustu pāridarīšanu – izglītības likumā top grozījumi, kas noteiks, ka visām skolām obligāti jāīsteno kāda no vardarbības mazināšanas programmām. Šobrīd to jau dara vairāk nekā puse no mācību iestādēm. "Paldies pašvaldībām un izglītības iestādēm par pašu iniciatīvu, jo tā ir pašu iniciatīva šādas programmas īstenot, bet ar šiem likuma grozījumiem mēs vēlamies panākt, ka tas jau būs kā pienākums," norāda Izglītības ministrijas Izglītības departamenta vadītājas vietniece Olga Ozola.
Ministrija šim mērķim jau atradusi 600 000 eiro. Vardarbības novēršanas programmas skolām būs jāievieš līdz nākamā gada beigām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
