Mobinga upuris, otrgadnieks un sportists – kāds ir tālmācības skolēna profils?
Pagājušajā ceturtdienā, 6. martā, Saeima konceptuāli atbalstīja tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā. Ja šādu lēmumu pieņemtu, skolas solos neatgrieztos apmēram puse no visiem tālmācības skolu audzēkņiem, tā TV3 raidījuma "900 sekundes" intervijā sacīja Eiropas Tālmācības vidusskolas direktore Darja Voitjuka.
Voitjuka sarunā uzsvēra, ka tālmācība nekad nav primārā izvēle ne vecākam, ne bērnam. It īpaši pamatizglītības posmā. "Tas nav vienkārši tāpēc, ka "man gribas gulēt", negribu celties no rīta"," skaidroja Voitjuka.
"Mūsu pieredzē, ja mēs skatāmies uz izglītojamiem, visbiežāk tas ir mobings, bulings klātienes skolās. Tie var būt bērni ar vājākām sekmēm, bērni ar īpašām vajadzībām, otrgadnieki varbūt, kas nav nokārtojuši kādu eksāmenu un nevar atpakaļ integrēties savā klasē."
Voitjuka min, ka mobingu un bulingu skolēni mēdz piedzīvot arī no skolotāju puses klātienes skolās. Daļai bērnu, kas nonāk tālmācībā, ir īpašas vajadzības, dažādas diagnozes, psihoemocionālās problēmas, kustību traucējumi.
"Nevaram runāt par visām skolām, bet mūsu skolas pieredzē atstumtību un mobingu, kā liecina aptauja, piedzīvojuši apmēram 24%," norādīja Voitjuka. Savukārt bērni ar dažādām diagnozēm ir apmēram 18% no visiem tālmācības audzēkņiem, bet sportisti – apmēram 15% izglītojamo. Starp skolēniem ir arī tādi, kas strādā. Pārsvarā bērni no maznodrošinātajām ģimenēm, kur ir tikai viens vecāks, un vecākais bērns ir spiests uzsākt darba gaitas.
Bieži tālmācības skolās arī nonāk bērni, kuri ir izkrituši no izglītības sistēmas – tādi, kuriem, piemēram, 9. klasē ir tukšas liecības, nav vērtējumu priekšmetos, vai arī tie ir nesekmīgi. "Viņi nav apmeklējuši skolu mobinga vai citu iemeslu dēļ. Viņi pēdējā gada laikā būtībā ir izkrituši no izglītības aprites. Mēs viņus uzņemam februāra vidū, un mums būtībā trīs četru mēnešu laikā jāpanāk, ka viņš ir gatavs nokārtot eksāmenu uz x procentiem," situāciju raksturoja Voitjuka.
"Te ir tas risks, ka mēs uzņemam to bērnu. Mēs esam gatavi ar viņu strādāt, sniegt individuālo atbalstu. Viņam tas panākums no tā "nav vērtējuma" līdz 4 ballēm ir milzīgs sasniegums. Bet vai mēs par to varam sodīt bērnu? Droši vien, ka ne. Apakšā šim vērtējumam var būt depresija, motivācijas trūkums, kaut kādi pārdzīvojumi ir bijuši ģimenē."
Nereti vecāki vēršas tālmācības skolās ar stāstu, ka bērns nevēlas iet uz skolu, un ko viņiem darīt? Tiesa gan, ja apmēram puse no visiem izglītojamiem devīto klašu grupā ir vai nu otrgadnieki, vai ar ļoti sliktām sekmēm, tad kopējie rezultāti arī tiek ietekmēti. Neraugoties uz to, ka tālmācībā mācās arī bērni, kuriem eksāmenos ir vērtējums virs 70%.
Vaicāta, kādi ir riski, ja tomēr liegs bērniem pamatskolas posmā izvēlēties tālmācības iespēju, Voitjuka sacīja, ka situācija varētu būt skumja. "Tie ir 3500 bērnu, kas mācās pamatizglītības posmā tālmācībā. Es personīgi teiktu, ka puse no viņiem vienkārši neatgrieztos skolā. Klātienē viņi atsakās iet, un vecāki, protams, viņus nevilks aiz matiem uz skolu," savu redzējumu pauda Voitjuka.
Kā jau "tv3.lv" vēstījis, tad Saeimas Izglītības komisija rosinājusi aizliegt tālmācību pamatskolā.
Vecāki savākuši parakstus platformā "Manabalss.lv", lai saglabātu šo iespēju, un iniciatīvai būtu jānonāk izvērtēšanai Saeimā.
Pret iespējamajiem likuma grozījumiem gan iebilst skolas, kas šādas mācības praktizē, kā arī daudzi vecāki. Par to liecina vietnē "Manabalss.lv" sāktā parakstu vākšana par tālmācības iespēju saglabāšanu – to nedēļas laikā parakstījuši vairāk nekā 12 000 tūkstoši cilvēku.
Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati par 2024. gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3,5 tūkstoši skolēnu, bet kopumā visās pakāpēs – 12,8 tūkstoši skolēnu.
Plānotie Izglītības likuma grozījumi paredz, ka pilngadīgas personas, kuras nav ieguvušas pamatizglītību, to arī turpmāk varēs iegūt tālmācībā. Vienlaikus deputāti uzsver, ka likumprojekta izskatīšanas gaitā turpinās diskusijas par to, vai nepieciešami arī citi izņēmumi, piemēram, attiecībā uz diasporu un bērniem, kas specializējas sporta un mākslas jomā.
Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā pakāpeniski, nosakot pārejas periodu. Lai grozījumi Izglītības likumā stātos spēkā, tie jāskata Saeimā vēl divos lasījumos.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
