Rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā

Šobrīd atsevišķas skolas tālmācībā uzņem jau no pirmās klases, tātad pat septiņgadīgs bērns savas skolas gaitas var uzsākt nevis klasē kopā ar citiem vienaudžiem, bet gan istabā pie datora ekrāna.

Eksāmenu rezultāti gan rāda, ka izglītošanās šādi, nedod to pašu, ko klātiene – tālmācības skolu audzēkņiem ir būtiski zemāki eksāmenu rezultāti, tādēļ Saeimas atbildīgā komisija rosina – turpmāk tālmācību pamatskolas posmā vairs nepieļaut.

"Ja tomēr valsts saka, ka pamatizglītība ir obligāta, valsts dod garantiju kvalitātei. Vai vismaz uz to ir nopietni jāiet. Arī šobrīd Pasaules Ekonomikas foruma dati saka, ka tās prasmes, tās zināšanas, kas šobrīd ir vajadzīgas darba tirgū, nevar iegūt attālinātā ceļā. Tas nav iespējams," uzsver Saeimas Izglītības komisijas vadītāja Agita Zariņa-Stūre (JV).

Izglītības ministrijas dati liecina, ka šobrīd tālmācībā skolojas teju 12 000 izglītojamo. No viņiem vairāk nekā 8000 ir vidusskolēnu, bet būtiski daudz arī mazāko klašu bērnu – vairāk nekā 3500 skolēnu no 1.-9. klasei, šobrīd zinības apgūst tālmācības programmās.

Likuma grozījumi, kuru gan vēl tikai top, paredz, ka pamatizglītībā – no 1. līdz 9. klasei – mācības notiek klātienē, savukārt tālmācība aizvien būtu ļauta vidusskolas posmā. Tiktu gan noteikts pārejas periods – trīs gadi un tie, kuri mācības uzsākuši, skolu varēs pabeigt arī attālināti.

Skolās, kurās šādu mācību formu piedāvā, šo rosinājumu kritizē. Tajās uzsver, bieži viņi pilda arī sociālo funkciju, dodot iespēju iegūt izglītību tiem bērniem, kuri citādi nemācītos vispār.

"Tas nav tikai bērna, tas ir arī vecāka lēmums. Vecāks taču uzņēmās atbildību par savu bērnu. Tad šajā brīdī kas uzņēmās atbildību? Valsts, Izglītības ministrija? Vai kāds ir padomājis par to un kāds ir gatavs uzņemties atbildību par to, kur paliks šie bērni septītās, devītās klases posmā, kuri neierakstās skolas vidē, kuri neapmeklēs šo skolu un kuriem būs liegta arī tālmācības forma," norāda Rīgas 1. Tālmācības vidusskolas direktore Gita Vāvere.

Skolā vērš arī uzmanību, ka tālmācību izmanto arī bērni, kuru vecāki devušies strādāt uz ārzemēm, un šādas skolas ir vienīgā šo bērnu iespēja turpināt mācīties dzimtajā valodā. To, ka diasporai būtu svarīgi saglabāt šādu izglītošanās iespēju, uzsver arī Eiropas latviešu apvienībā, kuri par šo jautājumu sākuši aptaujāt arī tautiešus ārvalstīs.

"Tas ir pietiekami nopietns jautājums mums, lai mēs to rūpīgi apsvērtu. Un, lai varētu kvalitatīvus datus iegūt, mēs esam izveidojuši aptauju, to esam izsūtījuši diasporas vecākiem. Arī biedrībām ir izsūtīts, vēstniecību darbiniekiem, īstenībā esam plaši izsūtījuši, un man jāsaka, ka trīs, četru dienu laikā mums ir samērā daudz atbilžu jau ienākušas," skaidro Izglītības ministrijas valsts sekretāra vietniece Kristīne Niedre-Lathere.

Ko par tālmācību saka diaspora, apkopots gan vēl nav. Tomēr Izglītības ministrijā uzsver, visi ierobežojumi ir tikai izstrādes stadijā. Diskusijas vēl turpināšoties, kādās klašu grupās tieši tālmācību būtu jāaizliedz – vai tas ir viss pamatskolas posms, vai, piemēram, tikai pirmā līdz sestā klase. Tāpat tikšot diskutēts par izņēmumiem, lai nebūtu tā, ka šāda mācību forma nebūtu pieejama arī tiem, kuriem to tiešām vajag.

"Viennozīmīgi, ejot šos likuma grozījumu ceļu un ierobežojot tālmācību attiecīgajā vecumā, izriet daudz pamatotu un argumentētu nepieciešamību, bērniem ļaut atrasties šajā tālmācības posmā – tie varētu būt sportisti, diasporas ģimenes, vēl daudzi citi," norāda Niedre-Lathere.

Lai gan ministrijā uzsver, šobrīd to plānos nav ierobežot tālmācību vidusskolas posmā, tomēr arī tur tie saskata nepieciešamību pēc uzlabojumiem. Piemēram, neviens no tūkstošiem vidusskolēnu, kuri mācās attālināti, neapgūst Valsts aizsardzības mācību, kas klātienes skolās ir obligāts priekšmets. Un, ņemot vērā, ka tas skar valsts drošību, nākotnē arī šeit varētu ieviest kādas izmaiņas.