Situācija nav iepriecinoša – par ārsta apmeklējumu nāksies maksāt vairāk

Kamēr valsts sola uzlabojumus veselības aprūpē, realitātē reģionālās slimnīcas saskaras ar pretējo. Šogad tām piešķirtais finansējums samazināts un vairākas ārstniecības iestādes brīdina: bez papildu ieņēmumiem iztikt nav iespējams. Tas nozīmē vienu – aug pacientu maksājumi.

Vairākās Latvijas slimnīcās šobrīd tiek pārskatīti pakalpojumu cenrāži. Viens no iemesliem – nepietiekams valsts finansējums un pieaugošās izmaksas.

"Jūs varat redzēt, samazinājums ap astoņiem miljoniem kopumā." Tikmēr energoresursu cenas, medikamenti, personāla atalgojums – būtiski pieaug.

"Pacientu skaits nav mazāks. Tāpat vēršas neatliekamajā, saplānotas operācijas. Tā kā slimnīcas ir visi uzņēmumi, viņi domā, kā to lietu kompensēt un pakalpojumu sniegt tiem, kam tas ir nepieciešams," norāda Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs.

Viens no risinājumiem – maksas pakalpojumu sadārdzināšana. Tā, piemēram, Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī un filiālēs no aprīļa piektdaļai pakalpojumu paaugstināta cena vidēji par 10 eiro. Galvenokārt par speciālistu konsultācijām.

Rinalds Muciņš SIA "Jelgavas pilsētas slimnīcas" valdes priekšsēdētājs "Valsts politika attiecībā uz reģionālajām slimnīcām ir lēna žņaugšana šajā brīdī, jo skaidrs, ka naudas ir tik, cik ir. Bet jāsaprot reģ.slimnīcu iespējas kaut ko efektivizēt un bieži vien tas ir sasniedzis, kad esam uz robežas, kad izpildīt obligātas prasības vai nepildīt," norāda SIA "Jelgavas pilsētas slimnīcas" valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš.

Maksas pakalpojumi ir tie, kas iestādei var nodrošināt papildu ienākumus, tāpēc 1.februārī Jelgavas slimnīcā daļa pakalpojumu kļuvuši dārgāki, skaidro iestādes vadītājs: "10-15% šis pieaugums bijis. Lielākākais pieauguma dzinulis ir ārstu atalgojums, lai noturētu ārstus te un viņus motivētu strādāt, esam lēmuši par cenrāža palielināšanu."

Taču šī brīža situācija liekot domāt, ka arī šādi strādāt ilgstoši nebūs iespējams. Tāpēc cenu izmaiņas atseviškās pozīcijās varētu kāpt vēl.

"Katrs pacients, kas ierodads slimnīcā, mums jāārstē par 14 eiro lētāk, nekā to darījām pērn. Pacientu plūsma nesamazinās, paliek tāda pašā līmenī un cilvēkiem arvien sarežģītāk saņemt publisko pakalpojumu, tā vietā mēs cenšamies nodrošināt pieejamību un piedāvāt maksas pakalpojumus," teic Muciņš.

"Par šo visu zina NVD. Viņi finansējumu samazinājuši visam, solot, ka tas tiks kompensēts citos veidos. Līdz šim nekādas kompensācijas nav," norāda Kalējs.

Situāciju vēl izvērtē Cēsu klīnika. Medicīnas iestādes finansējums šogad attiecībā pret pagājušo gadu – samazināts par pusmiljonu. Pakalpojumu cenas pagaidām gan nav mainītas.

"Pašlaik nekomentēšu šādas lietas. Mēs rēķinām ar ekonomistiem un finansistiem visu. Roku turam uz pulsa par kvotu izpildi, par visām pieejamām lietām, kuras tiek nodrošinātas valstiskā līmenī. 3:13 ceram uz to, ka būs pārrēķini un citi risinājumi," saka SIA "Cēsu klīnika" valdes priekšsēdētāja Inga Ažiņa.

Tikmēr Veselības ministrija jau drīzumā sola sniegt savu redzējumu. Šobrīd tiekot analizēti pirmā ceturkšņa dati, un, ja būs nepieciešams, valdībā virzīs priekšlikumus par finansējuma pārdali.