"Skaties.lv" informē par pirmajiem secinājumiem medijpratības projekta "Netici pasakām internetā" ietvaros
Kopš šā gada oktobra sākuma portāls "Skaties.lv" īsteno projektu "Netici pasakām internetā", kas tapis ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu. Projekts ir sava veida pirmais pētījums Latvijā par sabiedrības medijpratību un tajā izmantotā pieeja, kā arī metodes guvušas plašu rezonansi sabiedrībā. Līdz ar to vēlamies kliedēt cilvēku bažas, kas varētu būt radušās saistībā ar projekta "Netici pasakām internetā" ietvaros publicētajiem materiāliem un to izplatību internetā.
Par projektu "Netici pasakām internetā"
"Netici pasakām internetā" ir portāla Skaties.lv īstenots izglītojošs projekts, kas veltīts medijpratības veicināšanai sabiedrībā.
Projekta ietvaros cita starpā interneta lietotāji tiek aicināti:
- veidot uzticamo Latvijas mediju barometru,
- pārbaudīt savas prasmes atšķirt patiesu ziņu no maldinošas spēlē "Maldi vai patiesība",
- ieklausīties ekspertu padomos, kā orientēties informācijas telpā un kā identificēt viltus ziņas un nošķirt tās no patiesām ziņām.
Tāpat projekts "Netici pasakām internetā" paredz izveidot viltus ziņas, proti, nepatiesas, melīgas, arī nepamatotas ziņas un baumas, tā pievēršot interneta lietotāju uzmanību informācijas kritiskai analīzei. Katru no šīm viltus ziņas komentēja mediju un kritiskās domāšanas eksperti, lai interneta lietotājiem sniegtu orientierus kritiskas informācijas izvērtēšanā.
Mūsu ekspertu vidū ir NATO Stratēģiskā komunikācijas izglītības centra vadošā digitālās izmeklēšanas pētniece Nika Aleksejeva, filosofs, kritiskās domāšanas pasniedzējs Artis Svece un Vidzemes augstskolas docente Solvita Denisa-Liepniece.
Speciāli radītās viltus ziņas tika publicētas atsevišķā interneta vietnē "Neticipasakam.lv" un visām viltus ziņām klāt ir pievienota skaidra, nepārprotama norāde, ka konkrētā ziņa nav īsta. Tāpat pie katras ziņas ir pievienots eksperta komentārs, kas paskaidro, kā atpazīt viltus ziņu.
Pirmie pētījuma secinājumi
Projekta ietvaros speciāli radītās viltus ziņas tika iepludinātas Skaties.lv kopējā ziņu plūsmā ar mērķi noskaidrot sabiedrības reakciju pēc šādas informācijas pamanīšanas. Šādu ziņu publicēšanas mērķis speciāli izveidotajā portālā "Neticipasakam.lv" bija konstatēt divus rādītājus:
- cik cilvēku klikšķina, lai izlasītu ziņas saturu;
- cik daudzi bez klikšķināšanas dalās ar konkrēto rakstu.
Vislielāko rezonansi izraisīja viltus ziņa ar virsrakstu "CSSD: OCTA vairs nebūs obligāta", kurā jau pēc virsraksta var noprast, ka tā nav patiesa.
Raksts turpinās zem attēla…
Secinājām, ka nepilnu divu dienu laikā (27. un 28. oktobrī) ziņas sasniegtās auditorijas apjoms sociālajā tīklā "Facebook" vien bija teju 44 tūkstoši. Tikmēr uz šīs ziņas bija uzklikšķinājuši 33 tūkstoši interneta lietotāju.
Tātad varam secināt, ka trīs ceturtdaļas no kopējās auditorijas, ko viltus ziņa sasniedza "Facebook", pārliecinājās, ka šī ziņa nav patiesa.
Runājot par atlikušo vienu ceturtdaļu, secinājumi nav tik viennozīmīgi, jo nav iespējams precīzi noteikt, cik no šiem lietotājiem uzreiz bez klikšķa saprata, ka ziņa nav patiesa, bet cik bija tādu, kuri, neiedziļinoties saturā, pieņēma šo vēsti par patiesību.
Vēl viens rādītājs, ko ieguvām, ir lietotāju skaits, kas dalījies ar ziņu tālāk. Tāds bija 1 851 "Facebook" lietotājs. Šeit gan diemžēl jāsaka, ka absolūti lielākā daļa, kas ar šo informāciju dalījās, visticamāk, to noturēja par patiesību. Par to liecina tas, ka, daloties ar šo saturu, lietotāji visbiežāk vai nebija pievienojuši savu komentāru, kas norādītu, ka ziņa ir nepatiesa, vai arī bija pievienots komentārs, kas liecina, ka lietotājs šo informāciju ir pieņēmis par patiesību.
"Tam, kāpēc viltus ziņas ir tik ļoti populāras, ir vairāki iemesli. Taču pamatideja ir tāda – jo populārāka tematika, jo plašākas sabiedrības masas šādas ziņas var uzrunāt. Proti, cilvēkiem ir jābūt ieinteresētiem, bet, lai orientētos kaut kādā jautājumu lokā, cilvēkam ir jābūt vai nu ekspertam, vai arī jāpārbauda informācijas ticamība un avoti. Problēma tāda, ka pastāv zināma veida mentālais bloks – cilvēki vairumā gadījumu negrib pārbaudīt informāciju. Turklāt atbildība par dalīšanos sociālajos tīklos ar šādām ziņām ir nekāda."
"Visbeidzot, lai arī par viltus ziņu pēdējo gadu laikā ir runāts daudz un plaši, tomēr, šķiet, ka šī diskusija norit pamatā tikai nozares ekspertu līmenī, it īpaši pēdējā laikā. Maz ticams, ka visa sabiedrība zinātu vairāk par viltus ziņām un to atpazīšanu, tāpēc viltus ziņas ir un paliek kā informācija ar potenciālu bīstamību sabiedrībai," komentējot projekta "Netici pasakām internetā" ietvaros iegūtos secinājumus, saka Aleksejeva.
"Skaties.lv" saka paldies visiem tiem, kuri pamanīja viltus ziņas un komentāru sadaļā pauda savu viedokli.
Projekts "Netici pasakām internetā" noslēgsies šā gada 27. novembrī ar ekspertu diskusiju par tēmu viltus ziņas. Šajā diskusijā kopā ar ekspertiem arī iztirzāsim projekta rezultātus.
Projektā izmantotās viltus ziņas un ekspertu skaidrojumus par tām joprojām variet apskatīt projekta interneta vietnē "Neticipasakam.lv", sadaļā "Pasakas".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
