Otrajā "Šķelšanās" sērijā pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica" skatītājus ved divos ceļojumus. Pirmais ir uz Daugavpili, bet otrs – ceļojums žurnālistu darba ikdienā.
Vasaras beigās "Re:Baltica" un neatkarīgais medijs "Chayka.lv" Latvijas otrajā lielākajā pilsētā atvēra mobilo redakciju. Fiziski tā bija telts Daugavpils centrā, kurā dežurēja žurnālisti un ikviens varēja nākt un izstāstīt, viņuprāt, svarīgu informāciju, kas palīdzētu tālākajām izmeklēšanām.
"Runājām AR nevis PAR Daugavpili. Un cilvēki tiešām nāca un dalījās ar to, kas uz sirds. Stāsti bija dažādi – no personīgām problēmām līdz pat informācijai par iespējamu korupciju pilsētas domē. Daļu no tiem iespējams dzirdēt arī sērijā," atklāj pētnieciskā žurnāliste un viena no dokumentālo sēriju autorēm Inese Braže.
Tāpat, kamēr vieni žurnālisti dežurēja mobilajā redakcijā, citi paralēli strādāja pie pētījumiem, kas skar gan konkrēto pilsētu gan visu valsti – pāreja uz mācībām latviešu valodā, imigrācijas likuma grozījumi u. c.
Šī sērija ir par šķelšanos reģionālā līmenī – par to, ka mums visiem ir viedoklis par Daugavpili, bet vairumā gadījumu nezinām, kas tur notiek. Kāda ir dzīve Daugavpilī, un vai tā atšķiras no tik bieži dzirdētajiem stereotipiem?
Sērijā plaši atspoguļots latviešu valodas jautājums, proti, tās nezināšana un satraukums, kas notiks ar tiem Krievijas pilsoņiem, kuriem neizdosies nokārtot latviešu valodas eksāmenu un līdz ar to pagarināt savu uzturēšanās atļauju.
"Chayka.lv" galvenā redaktore Inna Plavoka, kas ar "Re:Baltica" žurnālistiem sarunājas krieviski, savu latviešu valodas nepārzināšanu skaidro ar to, ka vēl pirms diviem gadiem Daugavpilī nevarēja just, ka tā ir Latvija. Visi apkārt lieto krievu valodu un tajā jūtas ērti. Nebija nekādas vajadzības sarunāties latviski.
Uz apkārtējās vides ietekmi uz spēju apgūt valsta valodu sērijā norāda daudzi, tostarp tie, kas pie abu mediju redakcijām vērsās uzslietajā teltī. Tiesa, noprotams, ka ne visi līdz galam saprot vai negrib saprast, kāpēc valodas jautājums ir jāskata un kāpēc tas tiek skatīts tagad.
Abu redakciju teltī kāda sieviete emociju pilna saka: "Es gribētu latviešiem uzdot vienu jautājumu: kāpēc viņi tik ļoti nemīl Latviju? Viņi ne tikai krievus nemīl, bet arī savu Latviju. Man ir, ar ko salīdzināt. Atceros, kā attīstījās mūsu ekonomika un kā tā aizgāja bojā. Vai tiešām globālākais jautājums tagad ir valoda? Jā, mēs slikti zinām, jo dzīvojam vidē, kurā nevaram iemācīties runāt. Es lasu un tulkoju savā līmenī. Bet es domāju un nesaprotu, kāpēc valoda ir pirmajā vietā. Kāpēc ne ekonomika? Kāpēc mums nav nekā sava? Tā nu secināju, ka latvieši nemīl savu Latviju. Mēs pat vairāk viņu mīlam."
Tajā pašā laikā sērija arī aktualizē diskusiju par to, kā pareizāk būtu bijis risināt valsts valodas jautājumu.
