Uz saturu

Skenē, sver un mēra – kuldīdznieku parametrus "iekapsulē" nākotnes pētījumiem

2025. gada 18. jūlijā 20:38

Kā mūsu ķermeņi mainījušies, ja salīdzina ar mūsu senčiem pirms simts gadiem? Latvijā turpinās vērienīgs antropoloģisks pētījums par iedzīvotājiem. Šonedēļ Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku un studentu komanda veic kuldīdznieku mērīšanu. Uz Kuldīgu vērot izpētes procesu devās arī TV3 Ziņas.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) pētnieku un studentu komanda jau trešo dienu veic kuldīdznieku mērīšanu. Par katru pilsētnieku iegūst dažādus datus, tostarp veikta visa ķermeņa 3D skenēšana. Šāda veida informācija atvieglos dzīvi nākotnes zinātniekiem.

Māris Lācis
Uzņēmuma "CastPrint" pārstāvis

"Šeit iegūst pilnu ķermeņa skenēšanu, ar ko var pārbaudīt izmērus, lai vēl pēc 50 vai 100 gadiem, kad cilvēki vēlēsies vēl kaut ko mērīt, tad šādā veidā cilvēki vairs nav rokā jāmeklē, ir jau gatavs modelis, ko var pētīt."

Sejai mēra attālumu no deguna līdz mutei, vai pieres garumu.

Antropoloģiskās izpētes laikā pētnieku komanda cenšas noskaidrot daudz dažādu fizisku un bioloģisku parametru, kurus apkopojot tiks iegūti dati – kāds ir Latvijas iedzīvotājs 21. gadsimtā?  No sākuma iedzīvotāji aizpilda par sevi anketu, un tad seko aptuveni desmit dažādu parametru iegūšana: auguma garuma un ķermeņa apkārtmēra noteikšana, pēdu un plecu platuma noteikšana un citi.

Silvija Umbraško
Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore

"Mēs veicam arī parametrus ķermeņa simetrijas noteikšanai, labās puses un kreisās, – plecu izaugumu augstumi, lāpstiņu izaugumu stūru novietojums no atbalsta laukuma. Kāju garums."

Atnākušajiem kuldīdzniekiem izmēra arī asinsspiedienu un plaušu tilpumu. Lai pēc tam pētītu ģenētisko materiālu, tiek ņemti arī asinsparaugi. Kā norāda profesors Jānis Vētra, svarīgi, ka pētījuma dalībnieki uzreiz saņem arī ziņas par savu veselības stāvokli.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Jānis Vētra
Rīgas Stradiņa universitātes profesors, pētījuma zinātniskais vadītājs

"Tas ieguvums jau nav tikai cilvēkam tāds, ka viņš ar saviem datiem piedalās kaut kādā kopējā populācijas bildes veidošanā, bet viņš iegūst arī uzreiz tiešu atgriezenisko saiti par savu veselības stāvokli. Mums nāk arī ģimenes ar maziem bērniem, kas ir ļoti labi, jo mums nav vecuma ierobežojumu. Kaut no viena gada līdz simts gadiem, ka tikai var nostāvēt vertikāli."

Pirms gandrīz simts gadiem Latvijā notika līdzīga iedzīvotāju uzmērīšana. Plānots, ka dažādu novadu iedzīvotāju datus ievāks vēl dažus gadus, un tad mērījumus varēs salīdzināt ar vēsturisko informāciju, lai izdarītu secinājumus, kā mūsu ķermeņi ir mainījušies, salīdzinot ar mūsu senčiem pirms simts gadiem. Pērn tika uzmērīti iedzīvotāji Vecpiebalgā, un atsevišķi parametri jau salīdzināti.

Jānis Vētra
Rīgas Stradiņa universitātes profesors, pētījuma zinātniskais vadītājs

"Protams, ka iedzīvotāji ir būtiski garāki 21. gadsimtā nekā 20. gadsimtā. It sevišķi pirms Otrā pasaules kara. Ir divas būtiskas lietas, kas ir uzlabojušās, – ir labāks uzturs un ir labāka veselības aprūpe. Neapšaubāmi tas ģenētiskais potenciāls, kas mums katrā ir ielikts, tam vajadzīga vide, kas ļauj tam ģenētiskajam potenciālam izpausties."

Pētnieki ir gandarīti par tik lielu kuldīdznieku atsaucību, piedaloties iedzīvotāju izpētē.

Aigars teic, ka pētījumā viņu piedalīties pamudināja lokālpatriotisms. "(..) ko tad mēs knapāki par piebaldzēniem, vai?" viņš smejoties saka. "Tā jau interesanti, jo mēs jau te Kuldīgā esam saplūduši no dažnedažādiem stūriem. Tad, kad palūdza atcerēties tēva un mātes acu krāsu, kuri vairs nav dzīvē sastopami, nu tad ir nopietni jāpiedomā."

Lienei svarīgi ir saglabāt ziņas nākotnei. Priekšstatu par to, kādi bija Kuldīgas novada iedzīvotāji. Dace stāsta, ka viņu uzrunājusi reklāma: "Mērīsim kuldīdzniekus! Tas jau vien uzrunāja. Tas sauklis – mērīsimies! Izlasījām visu informāciju, kas tur interesants, un nolēmām atnākt. Vai es uzzināju ko jaunu? Vēl īsti nezinu, bet 3D skenēšana bija interesanta, redzēt sevi no malas," viņa saka.

Arī pašvaldība ir ieinteresēta iegūt datus par saviem iedzīvotājiem.

Inese Ataševska
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, "Kuldīgas novadam"

"Paskatīties, kā ir notikusi attīstība un izmaiņas tieši kuldīdzniekos, un es domāju, ka tas var arī dot tādu diezgan lielu pienesumu, uz priekšu skatoties zinātnē, – gan par veselības stāvokli, varbūt par raksturīgām slimībām, gan par ģenētiskiem procesiem, kuri varbūt ar laiku var palīdzēt."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kuldīgā iedzīvotāju mērījumi un analīzes notiks līdz pat svētdienai, 20. jūlijam, tad pētnieku komanda dosies un nākamo izpētes punktu – Liepāju, pēc tam arī Ventspili.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm