Jaunieši vēlas, lai viņiem būtu lielāka brīvība izvēlēties, ko mācīties, jo bieži vien skolas solā nosēdētās stundas izrādās dzīvē nekam nederīgas. Daudz ideju par to, kā Covid-19 krīzes rosinātās attālinātās mācības varētu mainīt skolu ikdienu ilgtermiņā.
Covid-19 izraisītā piespiedu pārēja uz attālinātajām mācībām bija viens no galvenajiem sarunas tematiem pirmdienas diskusijā. 12. klases skolēns Mārcis godīgi atzinās, – šajā laikā mācījies maz, sanācis vairāk paslinkot. Taču radušās pārdomas par digitālo mācību procesu. Proti, ko vajadzētu uzlabot, lai motivētu un iedrošinātu skolēnus apgūt jaunas prasmes.
"Skolotāji ļoti skrien cauri teorijai, un būtu vērtīgi, ja pēc darba padarīšanas, prezentācijas notiktu garākas pārrunas, kā skolēns paveica darbu un menedžēja laiku, skolēni viens no otra varētu mācīties stratēģijas," diskusijās sacīja 12. klases skolēns.
Savukārt Valsts izglītības satura centra (VISC) pārstāve Inga Pāvula norādīja: "Bērniem ļoti vajadzīga atgriezeniskā saite."
Arī pedagogiem pārdomas par to, ko varēja izdarīt labāk. Pārlieku lielā spriedze no skolotāju puses radīja apjukumu audzēkņiem.
"Skolēnu pārslodze. Mēģinājām katrs izdarīt labāko, bet tikai tad sapratām, ka aiz datora ir skolēns, kurš netiek galā. Pirmais posms bija gana smags vecākiem un pašiem skolēniem," pastāstīja Bauskas 2. vidusskolas skolotāja Lāsma Krastiņa.
Bet Gulbenes 2. vidusskolas direktore Edīte Kanaviņa pauda: "Pirmais klupiens bija par darbu apjomu. Mums nebija iepriekšējās pieredzes, cik daudz skolēns var paveikt šādā procesā."
Diskusijā skolēni akcentēja, ka mācību procesā gribētu lielāku brīvību izvēlēties, ko tieši mācīties. Skolotāji gan uzsver, ka brīvībai šādā ziņā jāiet roku rokā ar atbildību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
