Skolotāji atzīst – mākslīgais intelekts maina skolu, un jāmācās tam tikt līdzi
Ko un kā šodien iemācīt bērniem, lai viņi būtu gatavi rītdienai? Vairāk nekā 700 pedagogu no visas Latvijas divu dienu konferencē meklē atbildes uz šiem jautājumiem. Tēmu loks ir plašs – no mākslīgā intelekta un finanšu pratības līdz emocionālajai labbūtībai un uzņēmējdarbībai.
Skolotājam šodien vairs nepietiek būt tam, kurš zina pareizās atbildes. Informācija ir viena klikšķa attālumā, un mākslīgais intelekts arvien vairāk maina arī paša pedagoga lomu. Skolotāji neslēpj – pašiem jāmācās, lai saprastu tehnoloģiju. Gulbenes vidusskolas skolotāja Inga Grigule atzīst – mācību gadu gaida ar zināmu satraukumu.
"Šogad man laikam pirmo gadu ir bailes atgriezties skolā! Tāpēc, ka tieši ar šī mākslīgā intelekta ienākšanu – mājas darbus pildīt, nu, uzdod katrā gadījumā vairs nav jēga īsti, jo mēs zinām, kā tas viss notiek. Mums pašiem ir stipri jāaug kā skolotājiem, mums ir jāmācās, es tāpēc arī esmu pieteikusies divām mākslīgā intelekta meistarklasēm, lai to vairāk izprastu," saka Grigule.
Vienai skolotājai mākslīgais intelekts vēl ir iemesls bažām, citai – jau ikdienas darba instruments. Ilona Geide to izmanto gan stundu sagatavošanā un ideju radīšanā, gan jaunu uzdevumu veidošanā. Mākslīgais intelekts skolotājai palīdz arī vērtēšanā. Un te ieguvums, viņasprāt, ir ne tikai laiks, bet iespēja mazināt cilvēciskā faktora ietekmi.
34 skolēni savā starpā runājas, un viņi grib objektīvu vērtējumu katrs, nevis – "nu ja, tas tur skolotāja mīlulītis, tāpēc viņam labāks vērtējums." Mākslīgais intelekts palīdz sistematizēt un būt objektīviem, neatkarīgi no skolēna vārda un uzvārda, un dot adekvātu vērtējumu, kas atbilst tieši tam brīdim, neatkarīgi no kaut kādiem šiem faktoriem.
Taču tehnoloģija ir tikai instruments. Tikpat svarīgi ir iemācīt jaunietim pašam radīt, sadarboties un ideju pārvērst rezultātā. Te skolēnu mācību uzņēmums kļūst par sava veida treniņlaukumu dzīvei – ar īstu produktu, klientu un atbildību.
Uzņēmējdarbība ir tā, kas apvieno mācību priekšmetus. Varam redzēt, kā likt lietā zināšanas praktiski – ja labi protam ķīmiju un fiziku, var radīt produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tā uzņēmējdarbība, tā ir uzņēmējspēju attīstīšana skolēnos, kas ir vajadzīga pilnīgi ikvienā jomā, ikvienā mācību priekšmetā.
Liepājas Valsts ģimnāzijā dabaszinātņu zināšanas tiek pārvērstas reālos produktos. Skolēni izmanto arī piekrastē izskalotās aļģes, meklējot tām jaunu pielietojumu.
"Produkti ir ārkārtīgi daudzveidīgi – sākot no kosmētikas, beidzot ar gaismekļu izstrādi, kuru pamatā ir aļģes, kas Liepājā lielā daudzumā tiek skalotas. Šie produkti kļūst ekoloģiski un rada skolēniem iespēju apvienot tādas vienkāršas lietas kā projektu darbu rakstīšana, kas vidusskolā ir ārkārtīgi svarīga, un veikt zinātnisko pētniecību un startēt zinātniskās pētniecības konkursā," teica Liepājas Valsts ģimnāzijas bioloģijas, ģeogrāfijas skolotājs Felikss Rekovičs.
Konferences "Izaugsmes kods" dalībnieki šajās dienās meklē atbildes, kā skolēnus sagatavot mainīgajai pasaulei. Jo nākotnē vērtīgākais, iespējams, nebūs tas, cik daudz skolēni zina, bet tas, ko viņš ar šīm zināšanām spēj izdarīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
