Skolotāji var sākt pieteikties digitālo prasmju e‑kursiem

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aptaujā no 27 000 pedagogu visā Latvijā 30% godīgi atzinuši, ka ir sliktas vai ļoti sliktas digitālās prasmes. IZM cer, ka tieši šie skolotāji izmantos iespēju pieteikties digitālo prasmju kursiem. Tad viņi par trešdaļu būs izpildījuši obligāto prasību ik pēc trīs gadiem celt kvalifikāciju ar kādiem no kursiem. Bet svarīgākais – skolotāji būs spējīgi skolēnu priekšā ar pārliecību pasniegt arī kompetencēs balstīto izglītības jauno saturu.

"Kompetenču pieejā vairāk izmantot informāciju tehnoloģiju rīkus, veidot dažādas interaktīvas vides un interesantas pieejas mācību procesā," norāda IZM Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktore vietniece Baiba Bašķere.

No valsts budžeta apmaksātie digitālo prasmju kursi paredzēti skolotājiem no 1. līdz 12. klasei.

Bašķere norāda, ka, sākot no ceturtās līdz 12. klasei, IZM piedāvās pa mācību priekšmetiem, pa mācību jomām. "Diferencējam pa vecumposmiem, lai skolotājs var atbilstoši apgūt prasmes sasaitē ar mācību saturu un pakāpi, kurā strādā," viņa pauž.

IZM iepirkuma konkursā par digitālo prasmju kursu satura veidošanu uzvarēja kompetences centrs "Lielvārds", Baltijas Datoru akadēmija, Lauksaimniecības universitāte un Daugavpils Universitāte. Par to viņi saņems vairāk nekā pusmiljonu eiro bez PVN. Līgums noslēgts nesen, 12. augustā. Tagad steigā top kursu saturs, lai skolotāji jau septembra otrajā pusē varētu sākt mācīties. Tās nebūs klātienes nodarbības, bet gan internetā.

"Pēc šā kursa skolotājiem būs izpratne par mūsdienīgu mācību vidi, būs zināšanas par dažādām digitālajām platformām, būs ieteikumi un praktiski padomi, kā veiksmīgāk īstenot mācības klasē ar tehnoloģiju izmantošanu un kā izmantot tehnoloģijas un dažādus servisus, ja mācības jānodrošina attālinātā režīmā," saka kompetenču centra "Lielvārds" vadītājs Andris Gribusts.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrībā atzīst nepieciešamību celt skolotāju digitālās prasmes un cer, ka šādi kursi būs katru gadu, taču problēma tieši šajā mācību gadā – kā skolotāji sevis izglītošanai vēl atradīs laiku.

"Vēl jau pedagogiem būs jāapzina tie robi, kas radās ārkārtējās situācijas laikā, jo būs kādi temati, ko nāksies nostiprināt. Tātad vēl jaunais saturs. (..) Ja vēl ir profesionālā pilnveide. Ir vēl iekļaujošā izglītība ar četrām programmām. Gana daudz jau tā pienākumu. Tas tikai palielinās to slodzi," skaidro Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Kursu satura veidotāji gan mierina, – digitālajām prasmēm paredzētas 12 akadēmiskās stundas. Varot dalīt pa četrām stundām katru nedēļu.