Slikta redze, sirds problēmas. Aizsardzības dienestā aptuveni piektdaļai jauniešu neizdodas iziet veselības pārbaudes
Slikta redze, sirds problēmas, stāja – šie ir tikai daži no iemesliem, kādēļ veselības pārbaudes nav izdevies iziet aptuveni piektajai daļai jauniešu, kas brīvprātīgi pieteicās Valsts aizsardzības dienestam. Lai gan veselības pārbaudes vēl turpinās, tendences skaidri iezīmējas jau tagad.
Sliktā veselības stāvokļa dēļ aptuveni piektā daļa no jauniešiem, kas bija brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestam, tomēr tajā varētu netikt.
Lai kļūtu par karavīru jāiziet pamatīga veselības pārbaude, un tikai tās laikā daudzi jaunieši pirmo reizi uzzina, ka viņu veselība ir pārāk slikta, lai uzsāktu dienestu.
Dalībai Valsts aizsardzības dienestā uz pirmo iesaukumu, kas sāksies jūlijā, pieteikušies 488 jaunieši. Tagad notiek aktīvs veselības pārbaudes process, bet pašreizējās tendences liecina, ka katrs piektais tomēr dosies mājās sliktās veselības dēļ.
Pilna aina gan būs zināma mēneša beigās, bet jau tagad aptuveni noprotami biežākie iemesli, kādēļ veselības pārbaudi neizdodas iziet.
Cilvēkam var būt sliktāka redze, tas nav nelabojams – ar mūsdienu medicīnu var labot! Kardioloģijas problēmas, sirds problēmas, stājas problēmas – bet tas arī ikdienā, kā jaunieši pavada savu dzīvi.
Nākamgad uz 11 mēnešu dienestu paredzēts iesaukt 600 jauniešus. Pirmajā iesaukumā janvārī 120, jūlijā 480. Ir izsludināta brīvprātīga pieteikšanās – ja pirmā iesaukumā, proti – 120 karavīru kvotas izdosies aizpildīt jūlija laikā, tad izlozes kārtībā obligāti nevienu neiesauks. Ja tomēr ne – tad iedarbinās sistēmu ar izlozi.
"Ja tādos tempos kā tagad piesakās, varbūt arī nebūs nepieciešama šī te izloze, bet atkal tas ir ar pirkstu braukāšana mākoņos. Es aicinātu – tie, kas atliek uz beidzamo brīdi, tomēr neatlikt un pieteikties brīvprātīgajam dienestam tieši nākamā gada janvāra iesaukumam," saka Rozenbaums.
TV3 Ziņu sastaptie jaunieši lielākoties valsts aizsardzības dienestu atzīst par noderīgu un labu esam, bet pagaidām vēl nesteidzas tam pieteikties.
"Protams, atbalstu, katram jaunietim ir jāzina, kā aizstāvēt valsti, gatavam to darīt," saka Kristofers.
Savukārt Sandris norāda: "Esam visi sportisti, tepat LSPA mācamies, nebūtu problēmas iesaistīties, būtu noderīgi. Protams, man mācības ir kā prioritāte, bet bija doma, ka varētu tīri priekš sevis aiziet. Man vajag vēl visus eksāmenus nodot, tad jā."
Bet Ričards saka: "Tas vienmēr ir bijis B plānā, ir plāns to izdarīt tuvākajā nākotnē. Nākotnē vajadzīgs, protams!"
Savukārt TV3 Ziņu sastaptais Toms norādīja, ka nevēlas pieteikties dienestam. "Nē, man nepatīk! Nezinu, baigi negribās uz to armiju, ir citi plāni dzīvē. Nav baigā griba. Iešu, ja liks," teica Toms.
Pirmais brīvprātīgo valsts aizsardzības dienesta iesaukums dienestu uzsāks šā gada 1. jūlijā, kad iekārtosies kazarmās Ādažu militārajā bāzē, lai 11 mēnešus apgūtu militārās zināšanas, par ko saņems materiālo kompensāciju – 7700 eiro uz rokas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
