Šobrīd NATO nespētu aizsargāt Latviju pret Krievijas agresiju, pauž ASV ģenerālleitnants

Viņš šādu viedokli paudis pēc pašlaik Eiropā īstenotajām NATO dalībvalstu mācībām.

Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins, neraugoties uz to, ka pēdējā laika militāras aktivitātes Austrumeiropā ir notikušas, reaģējot tieši uz bažām par Kremļa neprognozējamību pēc Krievijas īstenotās Krimas okupācijas un militārās agresijas Ukrainā, savos publiskajos izteikumos mudina paaugstināt Krievijas aizsardzības spējas, jo esot jāreaģē uz NATO centieniem stiprināt savu klātbūtni Austrumeiropā.

Vladimirs Putins:

Mēs neredzam pozitīvu atbildes reakciju. Gluži pretēji, NATO pastiprina savu agresīvo retoriku un savas agresīvās darbības jau mūsu robežu tuvumā. Šajos apstākļos mums ir pienākums veltīt īpašu uzmanību ar mūsu valsts aizsardzības spēju paaugstināšanu saistītu uzdevumu veikšanai.

Tomēr kā norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Krievija bieži vien nav ievērojusi dažādas savstarpējās vienošanās, tostarp nav cienījusi Gruzijas un Ukrainas teritoriālo suverenitāti. Tādējādi rūpējoties par kolektīvo drošību un atbildot uz Krievijas agresīvo retoriku, NATO ir dota atļauja veikt virkni darbību, kas vērstas uz drošības pastiprināšanu, to skaitā arī Austrumeiropā.