Speciālisti ceļ trauksmi un brīdina vecākus. Bērnu un pusaudžu paškaitējums Latvijā pieaug
Bērnu un pusaudžu paškaitējums Latvijā kļūst arvien izplatītāks. Latvijā Bērnu aizsardzības centra uzticības tālrunis līdz maija beigām saņēmis jau vairāk nekā 250 zvanu par bērnu un pusaudžu paškaitējumu vai pašnāvības domām – gandrīz tikpat, cik visā pagājušajā gadā kopā. Taču problēmas nerodas vienā dienā. Kā laikus pamanīt robežu starp pusaudža vecumam raksturīgām pārmaiņām un signāliem, kas jau var liecināt par nopietnākām grūtībām un riska uzvedību?
Ralfs Kārkliņš tagad ir 22 gadus vecs digitālā satura veidotājs. Bērnībā bijis kluss un noslēgts, par savām sajūtām daudz nerunājis. Vecāki dzīvoja šķirti. Ap 13–14 gadu vecumu viņš pirmo reizi sāka apzināties, ka emocionāli nejūtas labi.
Tieši tajā vecumā, kaut kā sanāca, ka man apkārt bija diezgan maz manu vecāku un jā, tad ar to slikto pašsajūtu, un kaut kādu vientulības sajūtu, es kā jaunietis meklēju atbalstu draugu, vienaudžu starpā un varbūt tam vecumam nebija pateicīgākā kompānija.
Arvien vairāk laika Ralfs pavadīja ar draugiem ārpus skolas – viņu vidū bija arī jaunieši no sarežģītākas vides. Pašsajūta tikmēr kļuva arvien sliktāka, un šajā laikā viņš sāka lietot arī alkoholu.
Neteiktu, ka katru dienu, bet regulāri, katras brīvdienas un tā, kopā ar to slikto pašsajūtu, un kaut kādā ziņā varbūt vecāku neuzmanības vai nepietiekamas uzmanības dēļ tas mani noveda līdz ļoti sliktai pašsajūtai, līdz pat pašnāvības mēģinājumiem tajā vecumā.
Pēc otrā pašnāvības mēģinājuma 14 gadu vecumā Ralfs nonāca slimnīcā un sāka psihoterapiju. Pēc notikušā vairāk iesaistījās arī vecāki, un tagad Ralfs saka – šādas klātbūtnes būtu gribējies jau agrāk.
Diemžēl viņa pieredze nav unikāla. Bērnu aizsardzības centra Uzticības tālrunis līdz maija beigām saņēmis jau vairāk nekā 250 zvanu par bērnu un pusaudžu paškaitējumu vai pašnāvības domām – gandrīz tikpat, cik visā pērnajā gadā kopā.
Ir paēdis, siltumā, ir drēbes, vēl stilīgas drēbes, it kā viss ir, bet bērnu periods, un pusaudžu periods, ir ļoti smags. Īstenībā tam pusaudzim jau aiz skarbās ārienes ir vajadzīga tā uzmanība, tas mirklis parunāt, viņi ir super jūtīgi, ja viņi sāk runāt, un vecāks sēž telefonā vai pagaidi, pagaidi, un to uzmanību nevelta, diemžēl tie stāsti ir ļoti daudz.
Riski sākt lietot alkoholu, marihuānu vai citas vielas var veidoties jau krietni agrāk. Nozīme ir ne vien pusaudža draugu lokam, bet arī attiecībām ģimenē un tam, kā bērns redz pieaugušos tiekam galā ar stresu un grūtībām, piemēram, vai alkohols mājās nekļūst par ierastu veidu, kā pēc grūtas dienas atslābināties.
Daļa vecāku nogaida, cerot, ka grūtības pāries pašas. Taču tad, kad problēma ir acīmredzama, tā, visticamāk, jau ir samilzusi, tāpēc speciālisti norāda, ka uz pārmaiņām ir jāsāk reaģēt agrāk.
Es teiktu, ja jūs redzat, ka ilgāku laika periodu jūsu bērnam, pusaudzim, jaunietim ir krasas izmaiņas, sāk kristies sekmes, pēkšņi nevēlēšanās iet uz skolu, garastāvokļa svārstības – ļoti izteiktas un ilgstošas, tā var būt nomāktība, tā var būt pēkšņa agresija, nerūpēšanās par savu izskatu, atteikšanās no draugiem pēkšņi, un kaut kāda jauna draugu atrašana.
Par šīm pārmaiņām var būt ļoti dažādi iemesli – no mobinga un attiecību grūtībām līdz emocionālām problēmām vai vielu lietošanai. Tāpēc speciālisti aicina negaidīt, līdz situācija kļūst kritiska. Ja nav skaidrs, ar ko sākt, padomu arī pa tālruni var saņemt Pusaudžu resursu centrā vai Bērnu aizsardzības centrā – tur konsultē gan pašus jauniešus, gan viņu vecākus.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
