Speciālisti iesaka reizi gadā nodot analīzes savlaicīgai asins vēža diagnostikai

Asins vēzis ir slimība, kas mēdz slēpties. Par to pirms sešiem gadiem pārliecinājusies arī Arta Lāce: "Es gaidīju savu jaunāko bērniņu, un man sākās tāda, kā angīna. Vīrs bija novērojis jau iepriekš, ka esmu sagurusi, ka es visu laiku gulēt vien gribu, bet es viņam saku, ko tu gribi, ir septītais mēnesis, ārā karsta vasara, protams, es esmu nogurusi."

Domājot, ka nekas nopietns nekait, Arta turpinājusi par savādajiem simptomiem īpaši nesatraukties. Tomēr, tā kā gaidījusi bērniņu, nolēmusi nodot arī analīzes.

"Un tur jau uzrādījās ļoti augsti leikocīti, zemi trombocīti, un ārsts man lūdza pēc divām dienām atkārtot. Un tur jau tie rādītāji visi bija ar sarkanu sazīmēti, man no rīta zvanīja no laboratorijas un teica, ka ar steigu jāiet pie ārsta," norāda Arta.

Un neilgi pēc tam arī diagnoze – akūta leikēmija. Tam sekojis garš, fiziski un emocionāli mokošs ārstniecības process gan Latvijā, gan ārvalstīs. Taču pēc sešu gadu cīņas, vēzi izdevās uzveikt.

"Kas man liekas svarīgi, ir jādarbojas preventīvi, nav jāgaida simptomus. Tad, kad ir simptomi, tad, iespējams, jau ir par vēlu. Tas ir jādara laicīgi. Profilakse. Tāpēc, man liekas, ir ārkārtīgi svarīgi vismaz reizi gadā aiziet pie tā ģimenes ārsta, uztaisīt pilnu asins ainu. Ja nepatīk pie dakteriem staigāt, ieej laboratorijā, tas nemaksā pat piecus eiro," stāsta Arta.

To uzsver arī hematologi. Turklāt nepietiek ar analīžu nodošanu – ir arī jāpārliecinās, ka tās neuzrāda kaut ko sliktu.

"Būtiski ir tas, ka, nododot šīs analīzes, sekot arī līdzi šiem analīžu rezultātiem, un, ja pacientiem kaut kas nav skaidrs, kādēļ kāda bultiņa ir vienā vai otrā virzienā, jautāt savam ārstam," norāda Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas hematoloģe Kristīne Bernāte.

Pretējā gadījumā var nonākt situācijā, ar kuru ārstiem jāsaskaras itin bieži. Analīzes ir nodotas, tomēr tām nav pievērsta uzmanību. Ne maza daļa pacientu, kuri nonāk jau slimnīcā, būtu varējuši vēzi apturēt ātrāk, ja vien būtu vērsušies pie speciālista.

"Man ir atnākuši pacienti jau ar ilgstošām izmaiņām asins analīzēs, kas varbūt nav uzskatītas par būtiskām, varbūt ir palaists garām kaut kas un, es nevarētu teikt, ka pacients vienmēr nāk novēloti, bet viņš varēja nākt arī ātrāk. Var būt arī tā, ja mēs runājam par hroniskiem asins vēžiem, pacients jau var nonākt ar komplikācijām slimnīcā, ko varēja novērst, kur viņam nebija jānonāk ar trombozi, ko varēja atklāt jau gadu vai pusgadu atpakaļ," skaidro Bernāte.

Ģimenes ārsti aicina nebaidīties un jautāt, kādi ir rezultāti, kāpēc viens vai otrs rādītājs ir paaugstināts vai pazemināts, kā tas ietekmē veselību un kā rīkoties tālāk. Turklāt konsultācijas var notikt arī attālināti.

"Mums ir ļoti dažādi veidi, kā konsultējam pacientu. Viens atsūta "Whatsapp", viens atsūta uz epastu, cits pasaka, "dakteri, es biju tajā laboratorijā, man ir līgums, es paskatos un redzu tos rezultātus". Tā komunikācija ar cilvēkiem mums arī pandēmijas apstākļos ir ļoti iespējama," norāda Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.

Turklāt mediķi uzsver, laikus atklāts asins vēzis var paildzināt arī dzīvildzi. Pateicoties medicīnas attīstībai no neārstējamas slimības tā ir kļuvusi par kaiti, kuru var pieveikt.