Sporta veids, kas attīsta tehnisko domāšanu: trases automodelisms aizrauj bērnus

Vairāk nekā 30 bērnu un jauniešu no Rīgas, Bauskas un Jelgavas pulcējušies uz sezonas noslēguma sacensībām trases automodelismā. Sacīkstes notiek sešu celiņu trasē, tātad vienlaicīgi sacenšas seši braucēji un viņu vāģi.
"Ātrumi ir kā kuram, atkarīgs pēc modeļu grupām. Iesācēji trases apli izbrauc piecās sekundēs, ir arī ātrākas modeļu grupas, kas četrās ar pusi sekundēs izbrauc vienu apli, vidējais ātrums ir apmēram 30-40 km/h. It īpaši uz taisnā posma varam redzēt, tur viņi šaujas ļoti lielā ātrumā, jo tur var maksimālo ātrumu attīstīt, un tad jau tālāk nāk līkumi, kurus ir jāizbrauc diezgan prātīgi, tā sākot, konfigurācija nav no tām vieglākajām," stāsta Kristaps Vladimirovs, trases automodelisma skolotājs bērnu un jauniešu centrā "IK Auseklis".

Kristaps turpina: "Modelim ir jābūt tehniski labi sagatavotam, lai varētu ar viņu labi braukt, lai varētu līkumus dinamiski izņemt, lai būtu taisnēs liels ātrums, pārējā puse ir braukšana."

Ernestam ir četrpadsmit, ar automodelismu puisis nodarbojas pāris gadu. Viņam patīk, ka šajā tehniskās jaunrades pulciņā var apgūt elektroniku, attīstīt sīko motoriku, trenēt atmiņu un pacietību.

"Šis modelis ir iesācējs, es viņu pats taisīju. No sākuma mēs metālu izgriežam, tad noslīpējam, un tad lokam. Tad jāsalodē detaļas un jāpielodē motors, lai ir sazobe. Ja būs par stipru tad modelis nebrauks, ja par vieglu – arī nebrauks, jādabū perfekts. Te ir vadi – ūsiņas pieskaras trasei, novada elektrību pa vadiem un motors sāk griezties, šī modeļa maksimālais ātrums ir 50 km/h," stāsta Ernests Pavļukēvičs, kurš nodarbojas ar trases automodelismu.

Savā grupā Ernests ir labākais. Šis tehniskais sporta veids viņu pamatīgi aizrauj. "Visinteresantākais ir braukt! Man ir talants, bet ir tāds teiciens: Smags darbs uzvar talantu, kad talants necenšas," stāsta Ernests. Smagais darbs puisi nebaida. "Sākumā, protams, bija grūtības, bet tad tu saproti, ka tas ir vajadzīgs, lai uzvarētu, un kad tu saproti, ka esi cītīgi strādājis un uzvari, tas iedod tādu adrenalīnu, tu esi tik priecīgs par savu padarīto darbu."

Arī Gatim patīk sacīkšu gars. Taču līdz tam ir jāiegulda liels darbs savu automodeļu izveidē.

"80% ir taisīšana un 20% ir braukšana un sacensības," saka Gatis Kalvāns, kurš nodarbojas ar trases automodelismu. Visgrūtākais esot taisīt modelīti no nulles, jo ir paštaisītie un ir arī rūpnieciskie. "Bet parastie, ko pats ar roku taisi, tie ir grūti ļoti, es pats nesen vienu jaunu uztaisīju." Šajā sporta veidā ir arī liels azarts. "Jā, ir tāds azarts! Jo tu domā – vinnēsi vai nevinnēsi."

Kamēr turpinās sacensības, blakus telpā kūp dūmi, puiši vēl steidz pielabot savus braucamos, tīrīt riepas.

Dāvidam līdzīgi kā citiem trases automodelisma pulciņa dalībniekiem šeit pazūd laiks, trīs četras stundas ķimerējoties, paskrien nemanot.

"Man nez kāpēc ļoti patīk ar pirkstiem darboties, ar rokām. Man ātri pazūd tas laiks. Jo man ļoti patīk darīt ar visām tām lietām. Tieši lodēšana man vislabāk patīk. Pēdējā laikā es domāju varbūt kļūt par mehāniķi," stāsta Dāvis Benno Bebris. "Pirms tam es gribēju varbūt kļūt par šefpavāru, bet šis man labāk izdodas."

Skolotājs Kristaps ar trases automodelismu "saslima", kad pats bija savu audzēkņu vecumā. Nu viņš uzkrāto pieredzi un zināšanas dod tālāk. Šis pulciņš attīsta tehnisko domāšanu.

"Šeit arī ir zināmā mērā noteikta programma, bet viņi tomēr var izpausties, kā viņi to modelīti taisīs, kā viņi viņu izgriezīs, vīlēs, zāģēs, ielodēs, dažādas zobratu attiecības. Viņi var eksperimentēt ar tehniku, kā vien pašiem patīk! Ja skolā ir kādi laboratorijas darbiņi, tad šeit viņi var skatīties, kā praksē tā fizika darbojas, kā viņi to var realizēt dzīvē," stāsta Kristaps.