Strādāja aviācijā, bet nolēma mainīt profesiju. Topošā skolotāja Ramona saka: "Tā ir tiešām apzināta vēlme"

97 topošie skolotāji no visas Latvijas pirmdien pulcējušies Rīgā, kur turpmāko nedēļu tie ik dienu paši sēdīsies klasē un apgūs pedagoģijas pamatus un citas prasmes, lai būtu gatavi jau no septembra mācīt bērnus. Starp šī "Mācītspēks" iesaukuma kursantiem ir arī Ramona Irbe, kura lēmusi darbu aviācijā nomainīt pret skolu.

"Teiksim tā, pilngadību – 18 gadus – es esmu nostrādājusi aviācijā. Un tad dažādu apstākļu dēļ, kā privātu, tā globālu, es sapratu, ka ir jāmaina profesija, un es izvēlējos, ka tā varētu būt skolotājas profesija… Pagājušogad es nokavēju pieteikšanos, bet ar nepacietību gaidīju šo gadu, jo tā ir tiešām apzināta vēlme, tā nav kaut kāda iegriba ātri, ātri iegūt izglītību," stāsta topošā angļu valodas skolotāja Ķekavas vidusskolā Ramona Irbe.

Viņa neslēpj, iepriekšējā profesijā varēja nopelnīt vairāk, taču pedagoga darbā viņa sagaida lielāku gandarījumu par paveikto: "Jā, atalgojums ir diezgan sāpīga tēma, bet es esmu gatava. Jo ir kaut kāds vecuma posms, kad tu saproti, ka ir jādara kaut kas vairāk sabiedrības labā, nevis jābūvē karjera, jāskrien pēc naudas, vēl un vairāk."

Katram no "Mācītspēks" kursantiem ir jau noslēgts līgums ar kādu konkrētu mācību iestādi, kurā tie bērnus mācīs līdz četrām dienām nedēļā, savukārt piektdienas tie veltīs pedagoģijas studijām Latvijas, Daugavpils vai Liepājas universitātē.

Šāda iespēja uzrunājusi arī liepājnieci Baibu Kluci, kura līdz šim mācījusi franču valodu pieaugušajiem, bet uzrunāta kļūt pedagogu, lai mācītu šobrīd tik ļoti pieprasīto valodu skolā. Kā zināms, šobrīd notiek atteikšanās no krievu valodas apguves, tādēļ Eiropas valodu protoši skolotāji ir "uz izķeršanu".

"Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es to sāku šajā brīdī, jo tās skolas direktors, kurā arī es strādāšu, saprata, ka tūlīt, tūlīt šī franču valoda vai cita valoda būs ļoti nepieciešama. Jo Liepājā ir ļoti grūti atrast svešvalodu skolotājus, it īpaši franču valodas. Es skolā redzu tādu kā stabilitāti. Un man vienmēr ir paticis strādāt ar bērniem, vienmēr rada gandarījumu, ka tas bērns saprot un priecājas, ka viņš ir iemācījies, viņam ir sanācis," norāda Baiba.

Šis jau ir sestais gads, kad jauni skolotāji skolās nonāk, pateicoties šai izglītības programmai. Latvijas Universitātē (LU) uzsver – interese par programmu nemazinās. Pēdējos gados katru gadu tiek uzņemti ap 100 jauno kursantu, kas nozīmē, ka ar programmas palīdzību veiksmīgi izdodas aizpildīt pedagogu trūkumu skolās.

"Tas liecina, ka interese ir, tā ir noturīga un nāk un nāk. Un tas jau laikam kaut ko liecina gan par skolotāja profesiju, gan to, ka cilvēki pieņem konceptu, ka var mainīt savu profesiju kaut kādā noteiktā dzīves posmā. Un es domāju, ka tas arī liecina kaut ko par šīs profesijas prestižu. Jo patiesībā, ja mēs, no vienas puses, sakām, ka skolotāju profesijas prestižs ir zems, tad tie cilvēki acīmredzot tā nedomā, kas piesakās," pauž LU Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne Linda Daniela.

"Mācītspēka" kursantiem studijas ir bez maksas. Turklāt tie saņem ne tikai atalgojumu par pedagoga darbu, bet pirmajām gadā arī 300 eiro, bet otrajā 200 eiro lielu ikmēneša stipendiju.