Strādnieku piesaistīšana ogu lasīšanai kļūst arvien grūtāka

Zemeņu raža šogad ir laba, jo bijuši to augšanai labvēlīgi laikapstākļi, norāda zīmola "Latvijas zemenes" īpašniece Zane Silgale. Iepriekš mērenais siltums ļāvis tām nogatavoties pamazām, taču pēdējo dienu karstuma vilnis procesu manāmi paātrinājis: "Visas ogas ir vienlaicīgi, viņas gatavojas nevis pa dienām, bet pa stundām. Un, ja oga ir sarkana, tā ir jānovāc pareizajā laikā, pretējā gadījumā tā sabojāsies. Jāspēj nolasīt krietni ātrāk nekā vēsos apstākļos."

Lai gan patlaban ir pats zemeņu ražas pilnbrieds un uz lauka būtu jābūt pilnam ar ogu vācējiem, uz tā neviena nav. Piesaistīt darbiniekus ogu vākšanai saimniekiem no gada uz gadu kļūst grūtāk.

Šodien kāds darbinieks neatnāca, citi nobijās no solītā lietus. Zemeņu lasītajam maksā aptuveni 50 centus par kilogramu, tālāk jau nopelnītais atkarīgs no roku veiklības. Ātrākie lasītāji var pelnīt no pieciem un uz augšu eiro stundā. Par šādu atalgojumu gan strādāt gribētāju maz. Talsos lēš – tuvāko dienu laikā uz lauka būtu jābūt ap 100 cilvēkiem, lai zemenes neietu zudībā: "Ja mēs tuvāko divu dienu laikā nedabūsim vismaz 20, 30 cilvēku, tad tā ir liela varbūtība, ka atkal uz lauka paliks, neskatoties uz to, ka mēs samazinām platības."

Lai darba rokas atrastu, tiek piesaistīti arī skolēni. Tāpat uzrunāti radu bērni, kas dažbrīd ir vienīgie lasītāji uz lauka: "Es neteiktu, ka ir ļoti grūts darbs. Protams, dažreiz, kad liecies, sāp, bet, ja ir pareizie cilvēki un akustika apkārt, ir ļoti jautri un var kārtīgi pastrādāt."

Zbigņevam gan ogu lasīšana šķiet viegls darbs: "Ir diezgan viegli – es esmu pirms vairākiem gadiem izmēģinājis. Baigi grūti nešķita, iejutos. Nebija arī tā, kas es lēni strādātu vai visu stopētu, es tiku līdzi un varbūt pat biju ātrāks jau."

Saimniece atzīst, iepriekš lielas cerības likusi arī uz ukraiņu bēgļiem, kuri varētu aktīvākajā ražas sezonā nākt palīgā. Uzrunāti daudzi, taču joprojām neviens piekritis strādāt nav: "Kopš aprīļa, kad pieteicu vakances, fiziska interese no viņiem nav bijusi. Tagad es braucu pa vietām, kur viņi mitinās un uzrunāju jau personīgi, ka te ir darbs. Divi šodien atbrauca, ko viņa izlēma, to es vakarā zināšu. Bet divi no 80 cilvēkiem."

Tādēļ arvien biežāk darba roku trūkumu zemeņu audzētāji mēģina kompensēt, piedāvājot ogas par zemāku cenu nolasīt priekš sevis pašiem. Šeit saka, – tas ir zināms atspaids, taču pašlasītāji tik un tā nav risinājums darba roku trūkumam laukos.