Stūra māju, visticamāk, valsts pārdos. Muzeja liktenis pēc 2050. gada – aizvien neskaidrs
Stūra mājas paturēšana valsts īpašumā ir pārāk dārga, tāpēc, visticamāk, valdība varētu lemt par tās atsavināšanu jeb pārdošanu. Tas, savukārt, rada jaunu jautājumu – kas ar Okupācijas muzeja ekspozīciju notiks pēc 2050. gada, kad iztecēs noslēgtais līgums? Šī saruna vēl ir jāturpina, tā TV3 raidījumā "900 sekundes" sacīja kultūras ministre Agnese Logina.
Otrdien, 26. martā, valdība lems par Stūra mājas likteni. Kultūras ministrija pirms mēneša informēja par diviem priekšlikumiem, kas tapuši kopā ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem" (VNĪ): pirmais paredz atstāt ēku valsts īpašumā un uzdod VNĪ veikt steidzami nepieciešamās investīcijas 847 tūkstošu eiro apmērā, lai ēka būtu droša izmantošanai, bet otrs variants – ēku atsavināt, proti, pārdot. Taču reālistiskākais ir otrs.
"Jautājums par Stūra mājas tālāko likteni ir ar ļoti skaidri iezīmētu termiņu, proti, līdz maijam jāsaprot, kas ar to notiks. Jo ātrāk to izdarām, jo labāk. (..) Izskatot reālās iespējas, ir divi varianti – ēku atjaunot un paturēt valsts īpašumā vai to atsavināt. Paturēt ēku valsts īpašumā nozīmētu lielas investīcijas, kas aplēstas 25 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmētu, ka ir ne tikai jāmeklē šie līdzekļi, bet jādomā arī, kas notiks tālāk. (..) Tas nav darīts, tāpēc šobrīd atsavināšana palikusi kā vienīgā reālistiskā iespēja, ar kuru ejam uz priekšu, lai varam nodrošināt, ka muzejs turpina savu darbību," atzīst Logina.
Ko Latvijas kultūra iegūtu no tā, ka tiek nolemts Stūra māju atsavināt? Pats galvenais, kā norāda ministre, ir turpmāka muzeja darbība. Patlaban atļauja Okupācijas muzeja darbībai Stūra mājā izsniegta līdz šī gada 7. maijam, taču ministrijai ar VNĪ ir vienošanās – tiklīdz valdībai ir skaidrs lēmums par ēkas nākotni, VNĪ ir gatavi no savas puses investēt līdzekļus, lai realizētu pirmās nepieciešamības darbus ēkas uzturēšanā. Tas arī nozīmētu, ka muzejs var turpināt savu darbu.
Tiesa, pārdošana dienaskārtībā ienes jaunu jautājumu, proti, kas ar muzeju notiks pēc 2050. gada, kad būs iztecējis Okupācijas muzejas biedrības nomas līgums par savas ekspozīcijas izvietošanu Stūra mājā. Vai ir garantijas, ka jaunais ēkas īpašnieks arī pēc tam ļaus muzeja darbību ēkā turpināt?
"Manuprāt, iespējamība, ka muzeja daļa, proti, pagrabstāvs, tiek izmantota citiem mērķiem, ir ārkārtīgi maza tieši saistībā ar vēsturisko fonu. Taču atsavināšanas gadījumā ir jāstrādā ar jaunajiem mājas īpašniekiem un jāņem arī piemērs no citām valstīm. Piemēram, Igaunija ir gājusi modeli, kur pārējo ēku atsavina un nodot komerciālām darbībām, bet muzeja daļa paliek kā muzejs," skaidro Logina.
Viņa arī uzsver, ka valstij gan atsavināšanas procesā, gan pēc tam būs nemitīgi jāstrādā ar jaunajiem īpašniekiem, lai muzejs spētu saglabāt savu eksistenci.
"Dalīto īpašumtiesību jautājums ir viens no tiem, kas ir izskanējis valdības sarunās. Taču tā ir saruna, kas nemitīgi jāturpina, un no valsts ir jābūt skaidram signālam par to, ka šāda varianta – muzeja tur var nebūt, tāds vienkārši neeksistē. Mums ir ļoti daudz instrumentu, ar kuriem to varam nodrošināt," pauž ministre.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
