Svini atbildīgi: ko nedarīt Līgo un Jāņos, lai nesaņemtu sodu?

Svētki pilsētā – ko drīkst, ko nedrīkst?

Kurini ugunskuru, bet ievēro prasības

Visās Rīgas administratīvās teritorijas publiskās vietās aizliegts kurināt ugunskuru ārpus pašvaldības speciāli šim nolūkam iekārtotām vietām, izņemot pašvaldībā saskaņotu pasākumu norises laikā un vietā, kā arī valsts noteiktās svētku, atceres un atzīmējamās dienās, nebojājot apstādījumus un ievērojot ugunsdrošības prasības. Par šo prasību neievērošanu piemēro naudas sodu līdz 140 eiro.

Kurinot ugunskuru vai grilu, kategoriski ir aizliegts dedzināt atkritumus (riepas, plastmasu, vecas, lakotas mēbeles, krāsotus koka priekšmetus un tamlīdzīgi), kā arī bioloģiski noārdāmos atkritumus (lapas, zāli, zarus, augu saknes, mulču un tamlīdzīgi). Par atkritumu dedzināšanu pārkāpējs var tikt sodīts.

Ja gribi cept gaļu uz balkona, padomā par kaimiņiem

Normatīvie akti tiešā veidā neparedz aizliegumu uz balkona izmantot grilu, tomēr atklātas uguns izmantošana uz daudzdzīvokļu ēku balkoniem ir saistīta ar paaugstinātu ugunsgrēka izcelšanās risku un var radīt apdraudējumu sev un apkārtējiem iedzīvotājiem. Par Ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem paredzēta administratīvā atbildība, un var tikt piemēroti administratīvie sodi. Papildus jāņem vērā, ka dūmu un smaku izplatīšanās var radīt neērtības kaimiņiem.

Saskaņā ar Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma 55. pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no 30 eiro līdz 280 eiro, bet juridiskajai personai — no 280 eiro līdz 1400 eiro. Savukārt par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību neievērošanu, ja tās rezultātā izcēlies ugunsgrēks, piemēro naudas sodu fiziskajai personai no 140 eiro līdz 430 eiro, bet juridiskajai personai — no 1400 eiro līdz 4300 eiro.

Alkoholu sabiedriskās vietās lietot nedrīkst

Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā nosaka, ka par alkoholisko dzērienu vai citu apreibinošo vielu lietošanu publiskā vietā, izņemot vietas, kur alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību patērēšanai uz vietas atļāvusi pašvaldība vai Valsts ieņēmumu dienests, vai par atrašanos publiskā vietā tādā reibuma stāvoklī, kas traucē sabiedrisko kārtību vai drošību, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 350 eiro.

Jāņos dziedi un dejo, bet ar mēru

Likums jau vairākus gadus neparedz trokšņošanas ierobežojumus, taču tas nenozīmē, ka var klaji nerēķināties ar apkārtējiem. Tiešā veidā likumā nav noteikta atbildība, bet ir noteikta netieši – par sabiedriskās kārtības traucēšanu.

Atsevišķi trokšņošanas ierobežojumi uz Līgo un Jāņiem nav noteikti.

Svini pie dabas – saudzē vidi, sevi un apkārtējos

Ejot dabā, jāatminas, ka mēs dodamies ciemos pie tiem, kam savvaļa ir mājvieta. Un pieklājīgi ciemiņi neķēpā uz istabas jeb alu sienām, nekāpj ar kājām pusdienu šķīvī jeb mellenājā vai kur citur, nelauž mēbeles jeb kokus un nekurina ugunskuru dzīvojamās istabas vidū jeb visur, kur pagadās. Tādēļ Latvijā ir noteiktas 722 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT), kurās cilvēka atrašanās nav atļauta vai pieļaujama ar nosacījumiem. Nosacījumi katrā vietā var atšķirties, taču to mērķis ir sargāt viegli izpostāmus, retus un unikālus biotopus un tajos mītošos augus un dzīvniekus.

Postījumi šajā gadījumā nav tikai apzināta dabas vērtību izpostīšana ar kvadraciklu vai motorzāģi, bet ierastais ugunskurs un teltsvieta, ko atļauts iekurt vai būvēt tikai noteiktās vietās.

Ugunskura vietā veģetācija atjaunojas lēni, turklāt tiek traumētas koku saknes, pastāv lielāki ugunsbīstamības riski, kā arī iedzīvotāji lielākoties nav tik zinoši, lai spētu izvēlēties ugunskuram vispiemērotāko vietu. Piemēram, zem lieliem kokiem var būt gan paaugstināta ugunsbīstamība, gan negaisa laikā zibens spēriena vai zaru lūšanas riski. Tieši tāpat ir ar teltsvietu, ko var uzcelt nepareizi izvēlētā vietā – tur, kur lietus laikā pastiprināti uzkrāsies ūdens, vai uz dzīvnieku pārvietošanās maršruta vai netālu no liela putna ligzdas utt. Lai novērstu šādus gadījumus, ĪADT ir izveidotas apmetnes vietas, kur šādi faktori ir izvērtēti un pieļaujamās darbības ir atļautas. Atļautās darbības nosaka katras teritorijas plāni, ko dabā ataino zīmes ar atļauto darbību simboliku. Proti, konkrētajā vietā tiek izvietoti informatīvi stendi jeb viegli uztveramas zīmes, piktogrammas vai uzraksti par atpūtas vietu un darbībām, kas ir vai nav atļautas.

Dabas aizsardzības pārvalde aicina ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā. Pārvalde aicina pievērst uzmanību līdzi ņemamo produktu iepakojumiem un nenest līdzi neko lieku, lai nerastos vēlme no tā pusceļā atbrīvoties, kā arī iespēju robežās neizmantot atkritumu urnas pārgājienu maršrutos mežā, purvā vai citviet dabas objektos, bet gan visu līdzpaņemto nest mājās un izmest šķirojamajos konteineros.