"Tā ir dārga loterijas biļete" – Madaras stāsts par neauglību izgaismo valsts atbalsta trūkumu tiem, kas vēlas bērniņu
Kad ilgi lolots sapnis par bērnu apstājas pie diagnozes "neauglība", valsts atbalsts kļūst par vienu no iespējām. Latvijā katrs 20. bērns nāk pasaulē ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību. Taču aiz statistikas slēpjas arī pāri, kas turpina dzīvot starp cerību un vilšanos. Neauglība joprojām ir tēma, par kuru daudzi runā čukstus, ja runā vispār. Stāsta varone – Madara – izvēlējās neklusēt.
Dakteru mudināta, valsts apmaksāto medicīniskās apaugļošanas programmu Madara un viņas vīrs izmantoja pirms dažiem gadiem, kad uz procedūru bija vēl jāgaida rindā. Viņa atceras, kā toreiz no draugiem un radiem saņēmuši smalkus mājienus par ģimenes pieaugumu.
"Mēs ātri pateicām, ka, ja tas būtu tik vienkārši, tad būtu. Vai arī, ka mums nesanāk," saka Madara.
Par piedzīvoto – šodien Madara stāsta brīvi un atklāti.
"Tas ir ļoti izaicinoši gan kā cilvēkam, gan kā pārim. Tas prasa pacietību, spēju uzturēt cerību un spēju paļauties arī uz ārstiem. Neauglība saistīta ar milzīgu bezpalīdzības sajūtu. Un te, savukārt, atgūsti kontroli, ka varu vismaz kaut ko darīt: varu lietot medikamentus un iet pie ārsta. Virziens un ceļš redzams."
Viņa gan zina — medicīniskā apaugļošana nav 100% garantija, ka sapnis par savu bērniņu piepildīsies: "Tā ir super dārga – visās ziņās – loterijas biļete, kurā, varbūt tu iegūsi to cerēto, bet ir ļoti liela iespēja, ka nē. Viena grūtniecība iestājās, bet bērniņu zaudēju. Un tad vienu ciklu izgāju līdz embrija iegūšanai."
Kā saka pati, šobrīd ir paņemta pauze, jo pāris ir kļuvis par aizbildņiem kādai meitenītei, kuru vēlas adoptēt.
Taču tēma viņai joprojām ir aktuāla, jo Madara darbojas kā atbalsta persona sievietēm, kuras piedzīvo neauglību. Un, kā liecina Pasaules Veselības organizācijas dati, šī diagnoze skar katru sesto sievieti reproduktīvā vecumā.
"Latvijā tas ir ļoti izteikti, ka tā ir tabu tēma, ka par to jāsačukstas. To kauna un vainas sajūtu, kas tik dziļi ieēdusies, jā, tikai izgaismojot to, var mazināt," saka Madara.
Kopš valsts ir paaugstinājusi vecuma slieksni, līdz kuram piešķir atbalstu medicīniskajai apaugļošanai, proti, līdz 40 gadu vecumam, sieviešu skaits, kas to izmanto, ir jūtami pieaudzis, secina dakteri. Procedūras izmaksas ir lielas un var sasniegt arī 10 000 eiro. Protams, viss esot ļoti individuāli.
"Ja skatās uz valsts apmaksāto grozu, tad pērn katrs 20. bērns, kas piedzima, bija pēc valsts apmaksātās medicīniskās apaugļošanas. Ja Eiropā vidēji par kvalitatīvu rezultātu uzskata klīniskās grūtniecības iestāšanos 33 – 40%, tad Latvijā 60%."
Šogad programmai novirzīti vairāk nekā 2,6 miljoni eiro. Līdzīgu summu plāno atvēlēt arī nākamgad. Taču par konkrētu summu Veselības ministrija pagaidām runā izvairīgi, jo 2026. gada valsts budžets vēl nav apstiprināts.
Tikmēr dakteri atzīmē, ka šajā jomā ir svarīgi panākt nozīmīgus augšupejošus lēmumus un viens no tiem, trešā valsts apmaksātā medicīniskā apaugļošanas reize.
"Latvijā tiek apmaksātas divas neveiksmīgas procedūras, vai tik, cik vēlas –neierobežotā skaita veiksmīgās, proti, klīniskās grūtniecības iestāšanās, kas apstiprināta ar USG. Ļoti ceram, ka valsts nāks pretī. Solījumi jau ir divus gadus, ka apmaksās arī trešo reizi. Šai populācijai netrūkst motivācijas kļūt par vecākiem. Viņi ir gatavi. Tikai trūkst līdzekļi."
"Aprēķinos redzam, ka vidēji 600 sievietes ik gadu vēršas klīnikās un trešo reizi mēģina par savu naudu."
Nacionālā Veselības dienesta aprēķini liecina: būtu vajadzīgs papildu pusotrs miljons eiro ik gadu, lai varētu nodrošināt trešo apmaksāto procedūru.
"Mātes un bērna veselības uzlabošanas plānā" var lasīt, ka, lai ārstētu neauglību, jāpalielina valsts apmaksātas neauglības diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumu apjoms, piemēram, apmaksājot vairāk nekā divus medicīniskās apaugļošanas mēģinājumus. Tāpat varētu nodrošināt iespēju plašākam personu lokam saņemt valsts apmaksātu palīdzību, tajā skaitā arī sievietēm bez partnera.
Plānošanas dokumentā pagaidām nav iekļauts psihologa atbalsts, par kura nozīmi tiekot runāts jau gadiem. No valsts puses tāda nav. Tikai par saviem līdzekļiem.
"Bez terapijas.. es nezinu. Es biju iedzīvojusies panikas lēkmes. Trauksmes traucējumos," stāsta Madara.
Neauglības ārstēšana nav tikai medicīnisks ceļš — tas ir arī emocionāls pārbaudījums. Valsts atbalsts ir, bet pietrūkst sapratnes, informācijas un dažreiz arī cilvēcības, secina Madara.
Un viņas pieredze parāda, ko nozīmē būt stipram – sistēmā, kas vēl tikai mācās atbalstīt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
